Velta Rūķe-Draviņa
Velta Rūķe-Draviņa (dzimusi Velta Rūķe 1917. gada 25. janvārī, mirusi 2003. gada 7. maijā)[2] bija latviešu valodniece un folkloriste.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Vidējo izglītību ieguvusi Rīgas 2. pilsētas ģimnāzijā,[3] 1939. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu.[2] Laikā no 1938. līdz 1944. gadam strādājusi Valodas krātuvē, kā arī bijusi Latvijas Universitātes docētāja.[2] Strādājusi par Jāņa Endzelīna asistenti.[2]
1944. gadā emigrējusi uz Zviedriju.[2] Tur laikā no 1948. līdz 1970. gadam Rūķe-Draviņa strādājusi par docētāju Lundas Universitātē.[2] Pēc tam sāka vadīt Stokholmas Universitātes Slāvu un baltu institūta Baltu valodu un literatūras katedru, to darījusi līdz 1984. gadam. Uzstājusies ar vieslekcijām dažādu valstu universitātēs.[2] Laikā no 1982. līdz 1990. gadam Rūķe-Draviņa bija literatūras gadagrāmatas "Zari" redaktore.[2]
Viņa ir publicējusi vairāk nekā 300 zinātniskos rakstus.[2] Ir autore vairākām grāmatām par valodniecības jautājumiem. Par savu darbību ir saņēmusi vairākus apbalvojumus un prēmijas.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Rūķe-Draviņa,Velta». Valmiera.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 27. jūnijā.
- ↑ 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 49. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
- ↑ «Velta Rūķe». Ailab.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. novembrī. Skatīts: 2013. gada 27. jūnijā.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |