Konstantīns Pēkšēns (dzimis 1859. gada 8. martā Mazsalacas pagastā, miris 1928. gada 23. jūnijā Badkisingenē) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem, Rīgas domes loceklis (1909), Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis (1918).

Konstantīns Pēkšēns
Dzimis 1859. gada 8. martā
Mazsalacas pagasts, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1928. gada 23. jūnijā (69 gadu vecumā)
Badkisingene, Valsts karogs: VācijaVācija
Tautība latvietis
Nozares arhitektūra
Mākslas virziens eklektisms, jūgendstils, nacionālais romantisms
Slavenākie darbi vairāk nekā 250 projektētu Rīgas namu, Pēkšēna nams Alberta ielā 12
Atbalstītāji Jānis Frīdrihs Baumanis

Rīgā pēc viņa projektiem uzceltas aptuveni 250 ēkas. Viņa vārdā nosaukta iela Vidzemes priekšpilsētā.

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1859. gadā Valmieras apriņķa Mazsalacas pagasta Nuķu pusmuižas (Ibden) zemnieku ģimenē, 1869. gadā vecāki pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Mācījas R. Vallisa privātskolā, studēja inženierzinātnes Rīgas Politehnikumā (1878—1879), pēc tam arhitektūru (1880—1885). Konstantīns Pēkšēns bija viens no pirmajiem latviešu studentu korporācijas Selonija biedriem. Vēlāk viņš strādāja J. F. Baumaņa būvbirojā, bet no 1886. gada vadīja savu būvbiroju. 1895. gadā pēc viņa projekta uzcēla IV Vispārējo latviešu Dziesmu un Mūzikas svētku ēku Jelgavā, ko uzskatīja par tā brīža lielāko koka konstrukciju pasaulē.

20. gadsimta sākumā K. Pēkšēns nodibināja centrālapkures sistēmu montāžas firmu, kas ilgstoši bija lielākā Rīgā, šo uzņēmumu pēc Pēkšēna nāves pārņēma viņa sievas brālis Bernhards Frēlihs. Paralēli arhitekta darbam Konstantīns Pēkšēns darbojās Rīgas Latviešu biedrībā, piedalījās vairāku latviešu laikrakstu izdošanā. Līdz Pirmajam pasaules karam K. Pēkšēna darbnīcā strādāja gandrīz visi jaunie latviešu arhitekti, kas vēlāk kļuva slaveni — Eižens Laube, Aleksandrs Vanags, Ernests Pole, Augusts Malvess u.c.

1917. gada 22. decembrī Konstantīnu Pēkšēnu ievēlēja par Vidzemes Zemes padomes locekli.[1] 1918. gada 8. novembrī kopā ar Kārli Moricu Lejiņu, Paulu Lejiņu, Jāni Bisenieku, Andreju Krastkalnu, Eiženu Laubi, Alfrēdu Ģīmi un citiem iesaistījās Baltijas hercogistes Zemes komitejas sastāvā.[2]

Projektētās ēkas

labot šo sadaļu

Pēc K. Pēkšēna projektiem 19. un 20. gs. mijā celtnes veidotas tipiskās eklektisma formās:

  • Berga bazārs (1893),
  • Pavasara biedrības ēka (1888),
  • dzīvojamie nami
    • Marijas ielā 9 (1899),
    • Brīvības ielā 108 (1899), 112 (1900), 128 (1902),
    • Kr. Barona ielā 7/9 (1899), 11 (1901),

20. gs. sākumā K. Pēkšēns strādāja galvenokārt racionālā jūgendstila (arī nacionālā romantisma) formās. Nozīmīgākie šā posma darbi:

 
Īres nams Alberta ielā 12 (1903).
  • dzīvojamie nami
  • dzīvojamā ēka Meža ielā 4a (1901-1903)
  • nami
    • Smilšu ielā 2 (1902),
    • Avotu ielā 1 (1904),
    • Tērbatas ielā 9/11 (1912),
    • Ģertrūdes ielā 46 (1908),
    • Vīlandes ielā 4, 10, 12, 14, 16 (1908—1910)
    • Tallinas ielā 32 (1903)
  • banku ēka Tērbatas ielā 14 (1909, kopā ar A. Mēdlingeru).

1903. gadā pēc gruntsgabala īpašnieka un sīktirgotāja Jāņa jeb Jannes Bildata lūguma Konstantīns Pēkšēns projektējis un cēlis sešu ēku kompleksu Liepājas ielā 9, savu roku kompleksa pārveidē un papildināšanā pielicis līdz pat 1928. gadam. Vēsturiski ēkā atradusies maizes ceptuve, gaļas sālītava, pārtikas preču tirgotava, veļas veltuve, kā arī zobārstniecība un brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienība. Šobrīd ēku komplekss funkcionē galvenokārt kā dzīvojamā ēka, kā arī viesnīca — Hotel Janne.[3]

2009. gadā Alberta ielas namā 12 (kuras arhitekts bija K. Pēkšēns) atklāja Jūgendstila muzeju. Ēkā atrodas arī Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs.

  1. «Dokumenti stāsta (1988)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 3. novembrī.
  2. Paulis Lejiņš – pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, kāds viņš bija? Jānis Stradiņš, Zinātnes Vēstnesis 2013. gada 8. jūlijā
  3. «Ielas garumā. Liepājas iela Rīgā. 1.daļa». Ielas garumā. Laika kods 12:12—16:30 (LTV). 25.03.2015. Arhivēts no oriģināla, laiks: 28.09.2020. Skatīts: 11.02.2018.

Ārējās saites

labot šo sadaļu