Andris Piebalgs

Andris Piebalgs
	Andris Piebalgs 2010. gadā
	ES attīstības komisārs
	Amatā; 2010. gada 9. februāris — 2014. gada 1. novembris
Prezidents	Žuze Manuels Barozu
Priekštecis	Karels de Guhts[a]
Pēctecis	Nevens Mimica[b]
	ES enerģētikas komisārs
	Amatā; 2004. gada 22. novembris — 2010. gada 9. februāris
Prezidents	Žuze Manuels Barozu
Priekštecis	Lojola de Palasio
Pēctecis	Ginters Etingers
	Latvijas Republikas finanšu ministrs
	Amatā; 1994. gada 19. septembris — 1995. gada 25. maijs
Prezidents	Guntis Ulmanis
Premjerministrs	Māris Gailis
Priekštecis	Uldis Osis
Pēctecis	Indra Sāmīte
	Latvijas Republikas tautas izglītības ministrs
	Amatā; 1990. gada 18. maijs — 1993. gada 3. augusts
Prezidents	Guntis Ulmanis
Premjerministrs	Ivars Godmanis
Priekštecis	Jūlijs Auškāps[c]
Pēctecis	Jānis Vaivads[d]
Dzimšanas dati	1957. gada 17. septembrī (67 gadi); Valmiera, Latvijas PSR (tagad Latvija)
Politiskā partija	PSKP (1979—?); Latvijas Ceļš (1993—2007); LPP/LC (2007—?); Vienotība (kopš 2014);
Augstskola	Latvijas Universitāte
Paraksts
	^a Kā attīstības un humanitārās palīdzības komisārs; ^b Kā starptautiskās sadarbības un attīstības komisārs; ^c Izglītības ministrs pirmskara Latvijā; ^d Kā izglītības, zinātnes un kultūras ministrs;

Andris Piebalgs (dzimis 1957. gada 17. septembrī Valmierā) ir latviešu pedagogs, politiķis un diplomāts. Bijis Saeimas deputāts un ministrs, laikā no 2004. līdz 2014. gadam bija Eiropas Savienības komisārs no Latvijas. Partijas "Vienotība" biedrs, bijis partijas valdes priekšsēdētājs (2016—2017).

Dzīvesgājums

Dzimis 1957. gadā Valmierā. Mācījās Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolā, 1980. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti. Pēc tam strādāja par pedagogu savā bijušajā skolā, bija tās direktora vietnieks un direktors. No 1988. gadā Piebalgs ieņēma dažādus amatus Tautas izglītības ministrijā.

Politiskā darbība

Skolas laikā A. Piebalgs bija Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolas komjaunatnes organizācijas sekretārs. Iestājies PSKP, bija PSKP 19. Vissavienības konferences delegāts.

No 1990. līdz 1993. gadam A. Piebalgs Ivara Godmaņa Ministru padomē bija tautas izglītības ministrs, viens no "Latvijas Ceļa" dibinātājiem. No 1993. līdz 1994. gadam bija 5. Saeimas deputāts ("Latvijas Ceļš"), budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs. No 1994. līdz 1995. gadam — finanšu ministrs Māra Gaiļa valdībā. Saasinoties banku krīzei, 1995. gada 19. maijā atkāpās no amata.

Pēc tam darbojās diplomātiskajā dienestā. A. Piebalgs bija Latvijas vēstnieks Igaunijā no 1995. līdz 1997. gadam un vēstnieks Eiropas Savienībā no 1998. līdz 2003. gadam. Pirmās Latvijas Eiropas komisāres Sandras Kalnietes biroja vadītājs.

No 2004. līdz 2010. gadam A. Piebalgs bija Eiropas Savienības enerģētikas komisārs, bet nākamajā Eiropas Komisijā no 2010. līdz 2014. gadam — Eiropas Savienības attīstības komisārs. 2007. gadā atzīts par Eiropas Gada cilvēku Latvijā.

2014. gadā beidzās A. Piebalga otrais Eiropas komisāra termiņš. Par nākamo komisāru no Latvijas kļuva Valdis Dombrovskis, bet A. Piebalgs iestājās partijā "Vienotība".^[1] 2016. gada jūnijā ievēlēts par partijas priekšsēdētāju,^[2] nomainot amatā Solvitu Āboltiņu. Šo amatu atstāja 2017. gadā.

Atsauces

↑ «Eirokomisārs Piebalgs iestājies 'Vienotībā'». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 16. septembrī.
↑ «Par Vienotības priekšsēdētāju ievēlē Piebalgu; Smiltēns pārstāvēs Vidzemi (16:32)». diena.lv. Skatīts: 2016. gada 4. jūnijā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andris Piebalgs.
Oficiālā mājaslapa (angliski)

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: amats izveidots	Latvijas Republikas tautas izglītības ministrs 1990. gada 18. maijs — 1993. gada 3. augusts	Pēctecis: Jānis Vaivads (kā izglītības, kultūras un zinātnes ministrs)
Priekštecis: Uldis Osis	Latvijas Republikas finanšu ministrs 1994. gada 19. septembris — 1995. gada 25. maijs	Pēctecis: Indra Sāmīte
Priekštecis: Lojola de Palasio	ES enerģētikas komisārs 2004. gada 22. novembris — 2010. gada 9. februāris	Pēctecis: Ginters Etingers
Priekštecis: Karels de Guhts (kā attīstības un humanitārās palīdzības komisārs)	ES attīstības komisārs 2010. gada 9. februāris — 2014. gada 1. novembris	Pēctecis: Nevens Mimica (kā starptautiskās sadarbības un attīstības komisārs)
Priekštecis: Sandra Kalniete	ES komisārs no Latvijas 2004. gada 22. novembris — 2014. gada 1. novembris	Pēctecis: Valdis Dombrovskis

[1] «Eirokomisārs Piebalgs iestājies 'Vienotībā'». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 16. septembrī.

[2] «Par Vienotības priekšsēdētāju ievēlē Piebalgu; Smiltēns pārstāvēs Vidzemi (16:32)». diena.lv. Skatīts: 2016. gada 4. jūnijā.

[1]

[2]

Andris Piebalgs
Andris Piebalgs 2010. gadā


ES attīstības komisārs

Amatā 2010. gada 9. februāris — 2014. gada 1. novembris
Prezidents	Žuze Manuels Barozu
Priekštecis	Karels de Guhts^[a]
Pēctecis	Nevens Mimica^[b]

ES enerģētikas komisārs

Amatā 2004. gada 22. novembris — 2010. gada 9. februāris
Prezidents	Žuze Manuels Barozu
Priekštecis	Lojola de Palasio
Pēctecis	Ginters Etingers

Latvijas Republikas finanšu ministrs

Amatā 1994. gada 19. septembris — 1995. gada 25. maijs
Prezidents	Guntis Ulmanis
Premjerministrs	Māris Gailis
Priekštecis	Uldis Osis
Pēctecis	Indra Sāmīte

Latvijas Republikas tautas izglītības ministrs

Amatā 1990. gada 18. maijs — 1993. gada 3. augusts
Prezidents	Guntis Ulmanis
Premjerministrs	Ivars Godmanis
Priekštecis	Jūlijs Auškāps^[c]
Pēctecis	Jānis Vaivads^[d]


Dzimšanas dati	1957. gada 17. septembrī (67 gadi) Valmiera, Latvijas PSR (tagad Latvija)
Politiskā partija	PSKP (1979—?) Latvijas Ceļš (1993—2007) LPP/LC (2007—?) Vienotība (kopš 2014)
Augstskola	Latvijas Universitāte
Paraksts

^a Kā attīstības un humanitārās palīdzības komisārs ^b Kā starptautiskās sadarbības un attīstības komisārs ^c Izglītības ministrs pirmskara Latvijā ^d Kā izglītības, zinātnes un kultūras ministrs