Kārlis Zariņš (diplomāts)

Kārlis Reinholds Zariņš;
Personīgā informācija
Dzimis	1879. gada 4. decembrī ; Ipiķu pagastā
Miris	1963. gada 29. aprīlī (83 gadi); Londonā Apvienotā Karaliste
Tautība	latvietis
Dzīvesbiedre	Henriete Zariņa (dz. Houperts)
Bērni	Marija Anna Zariņa

Kārlis Reinholds Zariņš (1879. gada 4. decembris — 1963. gada 29. aprīlis) bija Latvijas Republikas diplomāts, no 1933. gada jūlija Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs, vienlaikus arī Latvijas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Apvienotajā Karalistē, Latvijas Republikas leģitīmais pārstāvis pēc 1940. gada 17. jūnijā notikušās Latvijas okupācijas un Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1879. gada 4. decembrī Ipiķu pagastā. Mācījās Sanktpēterburgas Komercizglītības izplatīšanas biedrības augstākajos komerciālās izglītības kursos, pēc tam jurisprudenci, tautsaimniecību, literatūru un vēsturi Pēterburgas Tautas augstskolas kursos. Strādāja Pēterburgas biržā par notāra palīgu.

Pirmā pasaules kara laikā no 1915. gada augusta bija Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas Petrogradas prezidija loceklis, vēlāk kasieris. Piedalījās Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) darbā.

1918. gada septembrī atgriezās Latvijā. Pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada decembrī kļuva par Tautas padomes locekli no Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas, bija Rīgas pilsētas valdes sekretārs.

Darbs LR Ārlietu ministrijā

No 1919. gada janvāra K. Zariņš Latvijas delegācijas atašejs Parīzes miera konferencē. 1919. gada aprīlī - septembrī pagaidu pilnvarotais lietvedis Zviedrijā, no 1919. gada oktobra rezidējošais ministrs. No 1921. gada februāra sūtnis Somijā, no 1923. gada aprīļa - arī Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā ar rezidenci Helsinkos. 1925.-1930. gadā Latvijas sūtnis Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā ar rezidenci Stokholmā. 1930.-1931. gadā Latvijas sūtnis Igaunijā.

No 1931. gada decembra līdz 1933. gada martam Latvijas Republikas ārlietu ministrs. No 1933. gada jūlija sūtnis un ģenerālkonsuls Apvienotajā Karalistē

1940. gada 23. jūlijā K. Zariņš iesniedza notu Lielbritānijas ārlietu ministram lordam Halifaksam (Halifax), protestējot pret Latvijas okupāciju un gaidāmo aneksiju. 1940. gada jūlija beigās PSRS pārstāvja A. Višinska izveidotā t.s. Latvijas "Tautas valdība" K. Zariņu atcēla no amata disciplināru pārkāpumu dēļ, atņēma pilsoņa tiesības, konfiscēja īpašumus, izsludināja ārpus likuma kā valsts nodevēju. Šāds lēmums bija rupjš starptautisko paražu tiesību, t.sk. 1907. gada 18. oktobra Hāgas konvencijas par sauszemes kara likumiem un tradīcijām un Hāgas noteikumu 43. un 45.pantu noteikumu pārkāpums, kā arī Latvijas konstitucionālo tiesību pārkāpums un tas nav spēkā kopš tā izdošanas brīža, kādēļ K. Zariņa Latvijas Republikas pavalstniecība palika neskarta.

Latvijas Republikas de iure pārstāvis un pārstāvniecību vadītājs

Ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1940. gada 17. maija lēmumu Latvijas sūtnim Londonā kara gadījumā tika piešķirtas ārkārtējas pilnvaras pārstāvēt Latvijas intereses ārzemēs, izņemot Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Vāciju un PSRS. Tās deva tiesības sūtnim K. Zariņam izdot saistošus rīkojumus visām Latvijas pārstāvībām, rīkoties ar visiem valsts līdzekļiem, atstādināt no amata sūtņus, atcelt un pārcelt visu pārējo pārstāvību darbiniekus, likvidēt pārstāvības, izņemot sūtniecību ASV, utt. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā sūtnis Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā.^[1]

Līdz mūža beigām vadījis sūtniecību Londonā un Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu. Uz ārkārtējo pilnvaru pamata iecēlis pilnvarotos lietvežus - Latvijas sūtniecības vadītājus ASV, diplomātisko pārstāvi Spānijā, diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvjus vairākās valstīs un starptautiskajās organizācijās Ženēvā, pārstāvi Vācijā. Iecēlis vairāk kā 20 goda konsulu Apvienotajā Karalistē un Britu Sadraudzības valstīs, karjeras konsulu Kanādā.

Sasaucis un vadījis Latvijas sūtņu apspriedi 1946. gada maijā Ženēvā, 1947. gada augustā Londonā un 1953. gada maijā Parīzē (kopā no 1946. gada maija līdz 1990. gada aprīlim tika sasauktas 17 Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvju sanāksmes un apspriedes, kurās izstrādāja darbības stratēģiju, lai nodrošinātu valsts neatkarības de iure saglabāšanu). 1946. gada maijā un 1950. gada oktobrī notika Latvijas sūtņu un latviešu trimdas organizāciju pārstāvju apspriedes.

Miris 1963. gada 29. aprīlī Londonā, Apvienotajā Karalistē (pēc K.Zariņa nāves Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadību pārņēma Arnolds Spekke, Latvijas sūtniecības vadītājs Vašingtonā).

LR Valsts kancelejas paziņojums nr. 48 LR ārlietu ministram par Ministru kabineta 17.05.1940. lēmumu piešķirt K. Zariņam ārkārtējās pilnvaras.
Kārļa Zariņa kaps Brūkvudas kapsētā

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis III šķira (1926)^[2]
Triju Zvaigžņu ordenis II šķira (1928)^[3]
I šķiras Atzinības krusts Nr. 16 (1938.g. 16. novembrī)^[4]
Dānijas, Igaunijas, Ķīnas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas ordeņi

Piezīmes un atsauces

↑ «avots». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2008. gada 20. jūnijā.
↑ Valdības Vēstnesis Nr.260 (17.11.1926), 3. lpp.
↑ Valdības Vēstnesis Nr.262 (17.11.1928), 2. lpp.
↑ Ar Atzinības Krustu apbalvotie Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000

Bibliogrāfija

"Par Latvijas tapšanu. Īsas atmiņas." (Londona, 1945).

Literatūra

Svilāne T., Zariņa M. Bezpavalstniece ar diplomāta pasi. Rīga: Pētergailis, 2004. ISBN 9984-33-096-6
Lerhis A. Latvijas Republikas ārlietu dienests 1918-1941. Rīga: LU Latvijas vēstures institūts, 2006. ISBN 9984-601-33-1
„Lielam valstsvīram un latvietim aizejot“ Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē.. Pētera Aigara nekrologs Londonas Avīzē, 03.05.1963, 1. lpp.

Ārējās saites

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:	Latvijas sūtnis Somijā 1921—1925	Pēctecis: Oļģerds Grosvalds
Priekštecis: Frīdrihs Grosvalds	Latvijas sūtnis Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā 1923—1930	Pēctecis: Mārtiņš Nukša
Priekštecis: Jānis Seskis	Latvijas sūtnis Igaunijā 1930—1931	Pēctecis: Roberts Liepiņš
Priekštecis: Kārlis Ulmanis	Latvijas Republikas ārlietu ministrs 1931. gada 6. decembris — 1933. gada 23. marts	Pēctecis: Voldemārs Salnais
Priekštecis: Frīdrihs Vesmanis	Latvijas sūtnis Apvienotajā Karalistē 1933—1963	Pēctecis: Teodots Ozoliņš
Priekštecis:	Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā 1940—1963	Pēctecis: Arnolds Spekke

[1] «avots». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2008. gada 20. jūnijā.

[2] Valdības Vēstnesis Nr.260 (17.11.1926), 3. lpp.

[3] Valdības Vēstnesis Nr.262 (17.11.1928), 2. lpp.

[4] Ar Atzinības Krustu apbalvotie Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000

[1]

[2]

[3]

[4]