Andris Ārgalis
Andris Ārgalis (dzimis 1944. gada 18. augustā) ir Latvijas politiķis. 2000. un 2001. gadā bija Rīgas domes priekšsēdētājs. Bijis arī 8. Saeimas deputāts.
| Andris Ārgalis | |
|---|---|
| Rīgas domes priekšsēdētājs | |
|
Amatā 2000. gada 10. maijs — 2001. gada 27. marts | |
| Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
| Premjerministrs | Andris Bērziņš |
| Priekštecis | Andris Bērziņš |
| Pēctecis | Gundars Bojārs |
| 8. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2002. gada 5. novembris — 2005. gada 17. februāris | |
| Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
| Premjerministrs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1944. gada 18. augustā Ipiķi, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Rīga, Latvija |
| Politiskā partija |
18. Novembra savienība Tēvzemei un Brīvībai TB/LNNK (1997—2001) Tautas partija (2002—2011) Platforma 21 (kopš 2021) |
| Profesija | inženieris-tehnologs |
| Augstskola | LLA |
Biogrāfija Labot
1969. gadā pabeidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas fakultāti kā inženieris-tehnologs. Bijis Dārzkopības un biškopības biedrības priekšsēdētājs. Jaunībā augstā līmenī spēlējis basketbolu.[1]
A. Ārgaļa meita Krista ir precējusies ar bijušo basketbolistu, tagad treneri Raimondu Miglinieku.[2]
Politiskā darbība Labot
1996. gadā A. Ārgalis kļuva par Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektoru. 1997. gadā ievēlēts Rīgas domē no "Tēvzemei un Brīvībai" saraksta, kandidēja uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu, bet netika ievēlēts.
2000. gada 10. maijā A. Ārgalis tika ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāju, jo iepriekšējais domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš kļuva par Ministru prezidentu. 2001. gadā atkārtoti ievēlēts domē no TB/LNNK, tomēr zaudējis Rīgas pašvaldības priekšsēdētāja amatu Gundaram Bojāram. Šajā pašā gadā no partijas izstājies.
2002. gadā A. Ārgalis tika ievēlēts 8. Saeimā jau no Tautas partijas, šajā sasaukumā bija Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres biedrs (no 2004. gada, ieņemot Ērika Jēkabsona vietu). 2005. gadā A. Ārgalis nolika Saeimas deputāta mandātu un atkal tika ievēlēts Rīgas domē, kļuva par domes priekšsēdētāja vietnieku un Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāju. 2009. gadā kandidēja nākamajās Rīgas domes vēlēšanās, tomēr netika ievēlēts.
Nesekmīgi kandidējis 10.Saeimas vēlēšanās 2010. gadā no apvienības "Par labu Latviju" saraksta.[3]
2021. gada janvārī A. Ārgalis bija partijas "Likums un kārtība" dibinātāju skaitā.[4] 2022. gada rudenī kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās, taču partija, jau ar citu nosaukumu "Katram un katrai", nepārvarēja 5% barjeru.
Atsauces Labot
- ↑ mango.lv. «Andris Ārgalis sevi sauc par Latvijas izlases talismanu». delfi.lv (latviešu), 2009-06-19. Skatīts: 2022-05-18.
- ↑ «Traģēdija basketbolista Miglinieka un bijušā mēra Ārgaļa ģimenē». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-18.
- ↑ «"Par labu Latviju!" deputātu kandidātu sarakstā būs vairākas pazīstamas personas». TVNET (latviešu). 2010-07-14. Skatīts: 2019-05-27.
- ↑ Gobzema jaunās partijas «Likums un kārtība» valdei virzīs arī Stepaņenko un Švecovu LSM
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Andris Bērziņš |
Rīgas pašvaldības vadītājs 2000. gada 10. maijs — 2001. gada 27. marts |
Pēctecis: Gundars Bojārs |