Jumara

upe Latvijā, Gaujas pieteka

Jumara (arī Jumāra, Imara, Imera)[1] ir Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā. Sākas ziemeļrietumos no Makuļu purva, augštecē nosaukumi Anuļa, Morīte (pēc citiem datiem veidojas satekot Anuļai un Tilgaļu strautam).[2]

Jumara
Jumaras upe pie Kocēniem, skats no A3 autoceļa
Jumaras upe pie Kocēniem, skats no A3 autoceļa
Jumara (Latvija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka ZR no Makuļu purva
57°31′27″N 25°13′36″E / 57.52417°N 25.22667°E / 57.52417; 25.22667
Nosaukums augštecē Anuļa
Ieteka Gauja
57°30′18″N 25°22′40″E / 57.50500°N 25.37778°E / 57.50500; 25.37778Koordinātas: 57°30′18″N 25°22′40″E / 57.50500°N 25.37778°E / 57.50500; 25.37778
Baseina valstis Karogs: Latvija Latvija
Garums 20 km
Iztekas augstums 60,1 m
Ietekas augstums 28,2 m
Baseina platība 98,4 km² 
Galvenās pietekas Tilgaļu strauts
Jumara Vikikrātuvē

Tek pa Burtnieka līdzenumu, uzņem vairākus grāvjus. Lielākās pietekas ir Tilgaļu strauts (labā) un Stinku strauts (kreisā). Lejtecē tek pa dziļu gravu. Uz upes pie Mujāniem un Brandeļiem ūdenskrātuves. Jumaras upes posmā starp autoceļu ValmieraJumaras un upes ieteku Gaujā atrodas devona smilšakmens atsegumi ar nosaukumu Jumaras atsegumi.[3] Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Kocēni, Brandeļi, Beites, Mujāni. Upi šķērso autoceļš A3.

Jumaras baseinā 13. gadsimta sākumā atradās letgaļu Imeras novads, kurā 1208. gadā savu baznīcu uzcēla katoļu misionārs Latviešu Indriķis. Livonijas krusta karu laikā 1210. gadā notika Kauja pie Imeras, kurā Tālavas zemēs iebrukušie ugauņi sakāva krustnešu karaspēku, kuru sastāvā bija daudz līvu, vendu un letgaļu karavīru.