Kārlis Baltiņš
Kārlis Baltiņš (1873—1939) bija latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks. Pirmā pasaules kara laikā 1915. un 1916. gadā organizēja un sākotnēji komandēja četrus latviešu strēlnieku bataljonus.
| ||||||||||||||
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1873. gada 6. oktobrī Jeru pagastā "Reinoldu" mājās zemnieka Pētera Baltiņa ģimenē. Izglītību ieguva pašmācības ceļā. Kā savvaļnieks 1893. gadā iestājās Krievijas impērijas armijā, mācījās Viļņas kara skolā (1894-1896), pēc tās beigšanas dienēja Daugavgrīvas cietoksnī praporščika pakāpē. 1902. gadā iecelts par cietokšņa komandanta adjutantu virsleitnanta pakāpē, 1905. gadā paaugstināts par štāba kapteini, 1909. gadā par kapteini. Pirmā pasaules kara laikā 1915. un 1916. gadā organizēja un sākotnēji komandēja četrus latviešu strēlnieku bataljonus. Piedalījās Krievijas pilsoņu kara cīņās.
1921. gadā atgriezās dzimtenē, darbojās Latvijas armijas virspavēlnieka štāba inspekcijas daļā par mobilizācijas nodaļas priekšnieku, no 1921. gada par Kara saimniecības pārvaldes administrācijas daļas priekšnieku pulkvežleitnanta pakāpē, no 1925. gada pulkveža pakāpē. Kopš 1929. gada galvenā intendanta palīgs. 1931. gadā atvaļinājās no Latvijas armijas pulkveža pakāpē.
Miris 1939. gada 22. martā Rīgā, apglabāts Brāļu kapos.[1]