Harijs Liepiņš

latviešu aktieris
Šis raksts ir par aktieri. Par citām jēdziena Liepiņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Harijs Liepiņš (dzimis 1927. gada 15. decembrī, miris 1998. gada 3. augustā) bija latviešu teātra un kino aktieris.

Harijs Liepiņš
Harijs Liepiņš
Dzimis 1927. gada 15. decembrī
Ternejas pagasts, Valmieras apriņķis, Valsts karogs: Latvija Latvija
Miris 1998. gada 3. augustā (70 gadu vecumā)
Skrunda, Valsts karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās aktieris
Darbības gadi 1947—1998
Dzīvesbiedre

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1927. gadā Ternejas pagastā (tagadējā Ipiķu pagastā) Emmas Ženijas Liepiņas ģimnē. Māte Rīgā strādāja par dienestmeitu, Hariju audzināja vecmāmiņa Grieta Liepiņa. 1935. gadā viņš pārcēlās pie mātes uz Rīgu, mācījās Rīgas pilsētas 28. (Jumaras) pamatskolā (1935–1941) un Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā (1942–1944). Otrā pasaules kara laikā tika iesaukts vācu gaisa spēku izpalīgos, pēc kara beigām Liepiņš pusotru gadu bija ieslodzīts Vorkutlaga nometnē Vorkutā, kur strādāja ogļu šahtā.[1]

Pēc atgriešanās Rīgā Harijs Liepiņš darba meklējumos saņēma vairākus atraidījumus Vorkutas zīmoga dokumentos dēļ, tomēr 1947. gada 6. aprīlī viņš tika oficiāli pieņemts darbā Dailes teātrī. Šāda uzdrīkstēšanās bija iespējama, pateicoties Eduarda Smiļģa autoritātei un teātra direktora Jāņa Palkavnieka personīgai pārliecībai un kara veterāna biogrāfijai.[2] Rudenī Liepiņš uzsāka mācības Dailes teātra Otrās studijas 2. kursā, ko pabeidza 1949. gadā. Smiļģis lika apmeklēt studijas nodarbības jaunajiem aktieriem, kas bija pieņemti darbā pēc kara bez jebkādas teātra skolas.[3] Turpmāko skatuves darbību saistīja ar Dailes teātri, kur drīz jau saņēma lielas lomas. Aktieru meistarības pedagoģe Felicita Ertnere atzīmēja, ka nodarbībās Harijs esot garlaikojies, bet uz skatuves tūlīt atdzīvojās un spēlēja brīvi un aizrautīgi. Vēlāk aktieris atcerējās studijas praktiskās nodarbības kā ļoti vērtīgas un par vairākiem saviem pedagogiem, kolēģiem un skatuves partneriem runāja ar cieņu un pateicību. Harijs Liepiņš uzskatīja, ka "aktieris piedzimst trīsreiz: kad ierauga pasauli, kad saņem pirmo lomu un kad atrod savu tēmu mākslā. Trešā piedzimšana ir tā izšķirīgākā." Viņam šāda aktiera īstā piedzimšana sākās ar Uģa lomu Raiņa lugā "Indulis un Ārija" 1950. gadā.[3] Īpaša nozīme ir arī Tota lomai Raiņa "Spēlēju, dancoju" iestudējumā (1956), kuru Liepiņš asociēja pats ar savu ceļu pa dzīvi. Šo lomu viņš spēlēja ilgus gadus — gan izrādēs, gan koncertos.[1] Kopumā aktieris teātrī nospēlējis vairāk nekā 100 lomu.[1]

Kopš 1955. gada filmējās daudzās Rīgas Kinostudijas filmās, arī vairāku PSRS kinostudiju filmās.

Iesaistījās Atmodas kustībā, 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[4]

Miris 1998. gada 3. augustā Skrundā, apglabāts Rīgas Raiņa kapos.[5]

Piemiņa labot šo sadaļu

2001. gada 17. maijā Raiņa kapos tika atklāts par ziedojumiem uzcelts H. Liepiņa piemineklis (tēlnieks Indulis Ranka).[6]

Harija Liepiņa vārdā nosaukta balva, kuru kopš 2005. gada piešķir Latvijas aktieriem par izcili spilgtu aktierdarbu pagājušā gada laikā kino, televīzijā vai radio, kā arī iepriekšējo sezonu laikā.


Nozīmīgākās lomas teātrī labot šo sadaļu

Filmogrāfija labot šo sadaļu

Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 Mamaja, E., Harijs Liepiņš Nacionālā enciklopēdija. Atjaunots 2022. gada 16. februārī. Skatīts: 2022. gada 17. februārī.
  2. Radzobe, Z., Mūžīgs jau viņš mums ir, bet vēl mūžīgāks gribēja būt. 100 izcili Latvijas aktieri 2. daļa, sast. un zin. red. S. Radzobe. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2019., 572.–581. lpp. ISBN 978-9934-18-403-1
  3. 3,0 3,1 Šneidere, M., Harijs Liepiņš. Rīga : Jumava, 2008., 93.-95. lpp. ISBN 978-9984-38-423-8
  4. No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā
  5. Miris aktieris Harijs Liepiņš Diena, 1998. gada 3. augustā
  6. «Atklāj aktierim Harijam Liepiņam veltīto pieminekli.». delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. novembrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu