Aleksandrs Mežciems

Aleksandrs Mežciems (1891—1960) bija Krievijas Impērijas armijas, latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks. Kā 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka ārsts-kapteinis piedalījās Ziemassvētku kaujās. Latvijas Universitātes Ķirurģijas klīnikas asistents.

Aleksandrs Mežciems Personīgā informācija Dzimis 1891. gada 4. aprīlī Trikātas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) Miris 1960. gada 3. maijā (69 gadi) Vulverhemptona, Apvienotā Karaliste Tautība latvietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe pulkvežleitnants Valsts Krievijas Impērija Latvija Struktūra Sauszemes bruņotie spēki Vienība 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks, Studentu rota Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas Izglītība Tērbatas Universitāte

Dzīvesgājums

Dzimis 1891. gada 4. aprīlī Trikātas pagastā. Mācījās Palsmanes draudzes skolā, vēlāk Rīgas Aleksandra ģimnāzijā. Studēja Tērbatas Universitātes Medicīnas fakultātē.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gada jūlijā iestājās Krievijas Sarkanā Krusta dienestā un dienēja frontes pārsiešanas punktā 30. divīzijā. 1915. gada decembrī viņu iedalīja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā, tā sastāvā piedalījās daudzās kaujās. 1916. gada decembrī ieguva medicīnas doktora grādu. Janvāra kauju laikā 1917. gada 12. janvārī pie Ložmetējkalna kopā ar vairākiem sanitāriem glāba no nosalšanas vai gūsta daudz karavīru.

Pēc Oktobra revolūcijas 1917. gadā beigās izstājās no Padomju Krievijas armijas un sāka strādāt par ārstu ordinatoru Tērbatas Universitātē. Vācu okupācijas laikā 1918. gada jūlijā devās uz Arhangeļsku, kur Ziemeļkrievijas flotē strādāja par vecāko ārstu uz karakuģa "Jaroslavna". 1918. gada decembrī ar šo kuģi devās uz Franciju, kur strādāja kara slimnīcās līdz 1919. gada pavasarim.

Pēc atgriešanās Latvijā 1919. gada jūnijā iestājās Studentu rotā, nozīmēts par Liepājas lazaretes vecākā ārsta palīgu. 1920. gadā iecelts par vecāko ārstu pulkvežleitnanta pakāpē.

No 1921. gada 1. janvāra strādāja par Latvijas Universitātes ķirurgu asistentu Rīgas pilsētas 1. slimnīcā, atvaļinājās no dienesta 1. aprīlī. 1922. — 1940. gadā prof. Jēkaba Alkšņa vadītās LU ķirurģijas klīnikas asistents. Līdz 1932. gadam bija arī vecākais ārsts 5. Rīgas aizsargu pulkā, vēlāk galvenais ārsts Vispārējā apdrošināšanas biedrībā. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur strādāja bēgļu nometnēs. 1947. gadā emigrēja uz Angliju, dzīvoja Birmingemā.

Miris 1960. gada 3. maijā Vulverhemptonā, Anglijā.

Apbalvojumi

• Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira
• Sv. Annas ordenis, II, III šķira
• Sv. Jura krusts, IV šķira
• Lāčplēša Kara ordenis, III šķira (1924)
• Triju Zvaigžņu ordenis ^{[nepieciešama atsauce]}