Tukuma novads
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Tukuma novads (2009—2021).
Tukuma novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots agrākais Tukuma novads, Engures novads, Jaunpils novads un Kandavas novads. Robežojas austrumos ar Rīgas līci un Jūrmalas valstspilsētu, kā arī Mārupes un Jelgavas novadiem, dienvidos ar Dobeles novadu, rietumos ar Saldus un Kuldīgas novadiem, kā arī Talsu novadu. Novada centrs atrodas Tukuma pilsētā.
Tukuma novads | ||||
---|---|---|---|---|
|
||||
Centrs: | Tukums | |||
Kopējā platība:[1] | 2 450,2 km2 | |||
• Sauszeme: | 2 373,2 km2 | |||
• Ūdens: | 77,0 km2 | |||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 43 641 | |||
Blīvums (2024): | 18,4 iedz./km2 | |||
Izveidots: | 2021. gadā | |||
Domes priekšsēdētājs: | Gundars Važa (LRA) | |||
Mājaslapa: | www |
Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Tukuma rajona teritoriju.
Vēsture
labot šo sadaļuTeritorijas apdzīvotība zināma kopš neolīta (Siliņupītes apmetne pie Lapmežciema 3.-2. gadu tūkstotī p.m.ē.). 13. gadsimta sākumā teritorijā dzīvoja lībieši, kurši un zemgaļi.[3]
1253. gadā pēc Kursas sadalīšanas novads nokļuva Livonijas ordeņa īpašumā.[3] 1562. gadā tas tika iekļauts izveidotajā Kurzemes un Zemgales hercogistē. 1795. gadā hercogiste tika iekļauta Krievijas Impērijā un 1797. gadā iekļauta Kurzemes guberņā (neliela daļa ap Kaņiera ezeru tika pievienota Krievijai jau 1783. gadā un iekļauta Vidzemes guberņā).[4]
Šī sadaļa jāpapildina. |
Administratīvais iedalījums
labot šo sadaļuTukuma novads sastāv no 23 administratīvajām teritorijām (2 pilsētām un 21 pagasta): Cēres pagasts, Degoles pagasts, Džūkstes pagasts, Engures pagasts, Irlavas pagasts, Jaunpils pagasts, Jaunsātu pagasts, Kandavas pagasts, Kandavas pilsēta, Lapmežciema pagasts, Lestenes pagasts, Matkules pagasts, Pūres pagasts, Sēmes pagasts, Slampes pagasts, Smārdes pagasts, Tukuma pilsēta, Tumes pagasts, Vānes pagasts, Viesatu pagasts, Zantes pagasts, Zemītes pagasts un Zentenes pagasts.[5]
Pašvaldība
labot šo sadaļu2021. gada pašvaldību vēlēšanās Tukuma novada domē tika ievēlēti 6 politiskie saraksti — politiskā partija "Latvijas Reģionu apvienība" (8 vietas), Latvijas Zaļā partija (3 vietas), politiskā partija "Tukuma pilsētai un novadam" (2 vietas), politiskā partija "Vienotība" (2 vietas), politiskā partija "Latvijas Zemnieku savienība" (2 vietas) un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (2 vietas).[6] Savukārt par jaunizveidotā Tukuma novada domes priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa no Latvijas Reģionu apvienības.[7]
Daba
labot šo sadaļuLielākā novada daļa ietilpst Austrumkursas augstienē, kuras sastāvdaļas ir Abavas senleja (ietveroša arī Slocenes ieleju) vidū, Vanemas pauguraine ziemeļos, Spārnenes viļņotais līdzenums dienvidrietumos un Saldus pauguraine tālākajos rietumos. Piekrastē atrodas Piejūras zemienes Engures un Rīgavas līdzenumi, austrumos — Viduslatvijas zemienes Zemgales un Tīreļu līdzenumi.[8] Augstākie punkti - austrumdaļā Milzukalns pie Tukuma (119 m), dienvidrietumos Smiltiņu kalns (156 m).[9]
Derīgie izrakteņi: dolomīts (Lēpeni), saldūdens kaļķieži, māls (Kandava, Smārde), grants un smilts (Jaunsāti, Kažoki, Cēre, Zvāre, Praviņas), kūdra (lielākie kūdras purvi — Vānes, Lestenes-Ēnavas, Sīļu, Praviņu). Kaņiera ezerā ārstnieciskās dūņas, pie Kandavas minerālavoti. Augsnes — piejūras daļā galvenokārt tipiski podzolētās, augstienēs velēnu vāji un vidēji podzolētās, zemienēs velēngleja, velēnu podzolētās, palieņu un purvu. Meži vairāk nekā 40% teritorijas, purvi ap 5%.[3][9]
Vidējā temperatūra janvārī -4 °C — -5 °C austrumdaļā, jūlijā +16 °C — +17 °C. Nokrišņi 600—700 mm gadā ar maksimumu rietumos.[8]
Upes
labot šo sadaļuLielākās upes:
- Ventas baseinā — Abava un tās pietekas: Viesate, Vēdzele, Pūre, Bebrupe, Amula, Imula
- Lielupes baseinā — Džūkste, Slampe.
- Rīgas līča baseinā — Slocene, Lāčupe.
Ūdenstilpes
labot šo sadaļu63 ezeri ar platību virs viena hektāra, lielākie — Engures ezers (daļa, 19,1 km²), Kaņieris (11,2 km²), Valguma ezers (0,6 km²), Sēmes ezers (0,5 km²).
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[10]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuN# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāji (2021)[11][12] |
---|---|---|---|---|
1. | Tukums | Pilsēta | — | 18 040 |
2. | Kandava | Pilsēta | — | 3607 |
3. | Engure | Ciems | Engures | 1310[13] |
4. | Lapmežciems | Ciems | Lapmežciema | 1287 |
5. | Slampe | Ciems | Slampes | 813 |
6. | Jaunpils | Ciems | Jaunpils | 797 |
7. | Smārde | Ciems | Smārdes | 620 |
8. | Pūre | Ciems | Pūres | 600 |
9. | Ragaciems | Ciems | Lapmežciema | 576 |
10. | Tume | Ciems | Tumes | 575 |
11. | Irlava | Ciems | Irlavas | 496 |
12. | Džūkste | Ciems | Džūkstes | 384 |
Nacionālais sastāvs
labot šo sadaļuIevērojami novadnieki
labot šo sadaļu- Volmārs fon Fārensbahs (1586—1633), karavīrs politiķis
- Kārlis fon Meks (1821—1876), uzņēmējs
- Kārlis Vilhelms Kupfers (1829—1902), anatoms
- Krišjānis Barons (pazīstams arī kā Dainu tēvs) (1835—1923), folklorists, rakstnieks un publicists. Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem.
- Kārlis Bergs (1843—1902), zoologs
- Jānis Kade (1858—1923), skolotājs un mūziķis
- Aleksandrs Hanss Bernevics (1863—1935), vācbaltiešu luterāņu mācītājs
- Jēkabs Klaviers (1865—1937), karavīrs
- Teodors Zeiferts (1865—1929), dzejnieks un literatūrkritiķis
- Ludis Bērziņš (1870—1965), mācītājs un folklorists
- Ernests Birznieks-Upītis (1871—1960), rakstnieks
- Gustavs Zemgals (1871—1939), otrais Latvijas Valsts prezidents
- Ansis Gulbis (1873—1936), grāmatizdevējs un rakstnieks
- Milda Bulle (1893—1938), skolotāja, komuniste
- Valters Sadovskis (1882—1956), politiķis
- Oskars Dankers (1883—1965), ģenerālis
- Ludvigs Sēja (1885—1962), diplomāts
- Kārlis Fihtenbergs (1886—1919), Latvijas Bruņoto spēku virsnieks
- Jānis Straubergs (1886—1952), skolotājs un kultūrvēsturnieks
- Ernests Gulbis (1888—?), politiķis
- Ernests Eferts-Klusais (1889—1927), rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks
- Ādolfs Bļodnieks (1889—1962), politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1933—1934)
- Kārlis Straubergs (1889—1962), folklorists un filologs
- Roberts Liepiņš (1890—1978), diplomāts
- Arnolds Artums-Hartmanis (1895—?), latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku pulkvežleitnants
- Valdis Lukss (1905—1985), dzejnieks, žurnālists un politiskais darbinieks
- Žanis Ansons (1911—1968), latviešu leģiona virsseržants
- Imants Feltiņš (1928—2006), fiziķis
- Vija Artmane (1929—2008), aktrise
- Imants Ziedonis (1933—2013), dzejnieks, publicists, tulkotājs, scenārists
- Jānis Baltvilks (1944—2003), dzejnieks
- Ligita Gintere (1956), pedagoģe, politiķe, pašvaldības darbiniece
- Modris Liepiņš (1966), vieglatlēts
- Rihards Bargais (1969), dzejnieks
Pašvaldība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Saimniecība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Tūrisms
labot šo sadaļuApskates objekti
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
- Kaives Senču ozols: Kaives apkārtnē, Tukuma novada Sēmes pagastā ir apjomīgākais dižkoks Latvijā un Baltijā, vienpadsmitais resnākais koks Austrumeiropā (kopējais apkārtmērs 10,2 metri). Pētnieku vidū vēl joprojām valda nevienprātība par tā patieso vecumu, bet tiek pieļauts, ka dižkoks varētu būt 500—1000 gadu vecs.[15]
- Kinopilsēta "Cinevilla": Tukuma novada Slampes pagastā atrodas Baltijā lielākais publiskais brīvdabas filmēšanas laukums ar kopējo platību 150 hektāri, kurā savulaik ir uzņemtas tādas populāras latviešu spēlfilmas kā "Rīgas sargi", "Rūdolfa mantojums" un "Nameja gredzens".[16]
Kultūra
labot šo sadaļuIzglītība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Sports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Attēli
labot šo sadaļu-
Kandava, Sabiles iela
-
Jaunpils pils
-
Starpiņupītes izteka no Kaņiera ezera
-
Kaņieris
-
Vecrīga Cinevillā
-
Brīvības laukums Tukumā
Skatīt arī
labot šo sadaļu- Tukuma apriņķis (1819—1949)
- Tukuma rajons (1949—2009)
- Tukuma novads (2009—2021)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 10-1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 35. lpp.
- ↑ Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.
- ↑ «Saeimas gala lēmums: Tukuma novads apvienosies ar Kandavas, Engures un Jaunpils novadiem». tukumabalss.lv. Tukuma Balss. 2020. gada 11. jūnijs. Skatīts: 2021. gada 3. maijs.
- ↑ «Tukuma novadā pārliecinošu vairākumu iegūst LRA». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskais medijs. 2021. gada 6. jūnijs. Skatīts: 2021. gada 6. jūnijs.
- ↑ «Tukuma novada domē varu pārņem no LRA ievēlētais līdzšinējais Engures novada mērs Važa». skaties.lv. LETA. 2021. gada 1. jūlijs. Skatīts: 2021. gada 4. jūlijs.
- ↑ 8,0 8,1 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ 9,0 9,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 566. lpp.
- ↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/
- ↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
- ↑ 2019. gadā.
- ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 23.11.2023.
- ↑ «Kaives Senču ozols». daba.gov.lv. Dabas aizsardzības pārvalde. 2020. gada 21. novembris. Skatīts: 2021. gada 7. jūnijs.
- ↑ «Kinopilsēta "Cinevilla"». visittukums.lv. Tukuma tūrisma informācijas centrs. Skatīts: 2021. gada 7. jūnijs.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Tukuma novada pašvaldības oficiālā mājaslapa (latviski)
- Tukuma tūrisma informācijas centra oficiālā mājaslapa (latviski)
Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |