Valdis Lukss

Valdis Lukss (īstajā vārdā Voldemārs Lukss; 1905. gada 21. jūnijs — 1985. gada 24. jūlijs) bija latviešu dzejnieks, žurnālists un politiskais darbinieks.

Valdis Lukss Voldemārs Lukss Personīgā informācija Dzimis 1905. gada 21. jūnijā Smārdes pagasts, Tukuma apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija) Miris 1985. gada 24. jūlijā (80 gadi) Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija) Nodarbošanās dzejnieks, žurnālists, politiķis

Biogrāfija

Dzimis Ozolnieku (tagad Smārdes) pagastā. Mācījies Tukuma apriņķa skolā. Pēc tās pabeigšanas 1937. gadā pabeidza studijas Latvijas Universitātē. Otrā pasaules kara laikā bija padomju frontes laikraksta "Latviešu Strēlnieks" redakcijas darbinieks. 1944. gadā uzņemts VK(b)P. Pēc kara no 1945. līdz 1947. gadam bija laikraksta "Literatūra un Māksla" redaktors. No 1950. līdz 1965. gadam Lukss bija Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs. 1958. gadā apbalvots ar Latvijas PSR Valsts prēmiju. Bijis LKP CK loceklis. No 1958. līdz 1962. gadam Valdis Lukss bija Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts.

Pirmie Valda Luksa dzejoļi parādījās periodikā jau no 1925. gada. Pirmais dzejoļu krājums "Skarbums" iznāca 1941. gadā. Tajā dominējoši bija revolucionārās cīņas motīvi. Vairāki dzejas krājumos apkopoti kara laika dzejoļi, piemēram, krājumos "Sniga sniegi" (1943) un "Kara krūze" (1945). Pēc kara iznāca dzejoļu krājumi "Rita sāk dzīvot" (1948), "Dzejas" (1949), kas bija veltīti pēckara dzīvei. Revolucionāriem veltītās poēma "Slava" (1958), dzejas krājumi "Augsim" (1948), "Rīta solis" (1951), "Pirmklasnieki" (1956), "Tinces varavīksne" (1957). Luksam raksturīga bija emocionāli ekspresīva, sabiedriski aktuāla dzeja.

Ārējās saites

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis