Abava
- Šis raksts ir par upi Latvijā. Par citām jēdziena Abava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Abava[1] ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka). Tek caur Tukuma, Talsu un Kuldīgas novadiem. Garums — 134 km, baseina platība — 2042 km2. 50% baseina platības aizņem meži.[2]
| Abava | |
|---|---|
 | |
 | |
| Izteka | Lestenes purvs 56°44′04″N 23°05′09″E / 56.73444°N 23.08583°E |
| Ieteka | Venta 57°05′31″N 21°53′40″E / 57.09194°N 21.89444°EKoordinātas: 57°05′31″N 21°53′40″E / 57.09194°N 21.89444°E |
| Caurteces valstis |  Latvija
|
| Garums | 134 km |
| Iztekas augstums | 55 m |
| Ietekas augstums | 2,2 m |
| Kritums | 53 m |
| Gada notece | 0,66 km³ |
| Baseina platība | 2042 km² |
| Galvenās pietekas | Viesata, Imula, Amula |
 Abava Vikikrātuvē
| |
Upes raksturojumsLabot
Sākas Spārnenes viļņotajā līdzenumā no Lestenes-Ēnavas purva, Austrumkursas augstienes austrumu malā, 55 metrus virs jūras līmeņa.[3] Augšgalā Abava ir iztaisnota, tek ziemeļu virzienā. Sākot no Jaunsātiem, upe tek dziļā ielejā.[4] Pie Pūres pagriežas uz rietumiem un līdz ietekai daudz līkumo, veidojot Abavas ieleju. Kopējais kritums ap 53 metriem. Upē ir vairākas dolomītu krāces ar straumes ātrumiem līdz 2 m/sek. Lejpus Sabiles atrodas 2 metrus augsts vairākpakāpju ūdenskritums — Abavas rumba. Abavas ielejā no Kandavas līdz ietekai Ventā izveidots dabas parks Abavas senleja. Senlejas krastu krauju augstums vietām sasniedz 30 metrus, vietām ar dziļām sāngravām, kurās redzami smilšakmens atsegumi, tai skaitā Velnala un Māras kambari. Lejtecē senleja pamazām izzūd.[4]
FaunaLabot
Abavā mājo līdakas, asari, raudas, sapali, vimbas, vēdzeles, ālanti, nēģi, kā arī bebri.[5]
PietekasLabot
|
Kreisā krasta pietekas: |
Labā krasta pietekas: |
Attēlu galerijaLabot
Abavas ieleja
Abavas rumba
Māras kambari
Abavas tilts Kandavā
Abavas Velnala
.jpg)
AtsaucesLabot
- ↑ «Informācija par objektu: Abava». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 24. augustā.
- ↑ Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 9. lpp.
- ↑ Ir arī viedoklis, ka upes sākums jāskaita no Pālansu jeb Lestenes ezera 8 km lejāk no LĢIA izvēlētā sākumpunkta grāvjos pie Lielapsauju ezera, tai skaitā tā uzskata LPE.
- ↑ 4,0 4,1 K. Vētra, Abavas krastos. Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga, 1959.
- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 13. lpp.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Abava.