Abava

upe Kurzemē, Ventas pieteka
Šis raksts ir par upi Latvijā. Par citām jēdziena Abava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Abava[1] ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka). Tek caur Tukuma, Talsu un Kuldīgas novadiem. Garums — 134 km, baseina platība — 2042 km2. 50% baseina platības aizņem meži.[2]

Abava
Abava pie Sabiles
Abava pie Sabiles
Abava un tālāk Venta.
Abava un tālāk Venta.
Izteka Lestenes purvs
56°44′04″N 23°05′09″E / 56.73444°N 23.08583°E / 56.73444; 23.08583
Ieteka Venta
57°05′31″N 21°53′40″E / 57.09194°N 21.89444°E / 57.09194; 21.89444Koordinātas: 57°05′31″N 21°53′40″E / 57.09194°N 21.89444°E / 57.09194; 21.89444
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija
Garums 134 km
Iztekas augstums 55 m
Ietekas augstums 2,2 m
Kritums 53 m  
Gada notece 0,66 km³ 
Baseina platība 2042 km² 
Galvenās pietekas Viesata, Imula, Amula
Abava Vikikrātuvē

Upes raksturojumsLabot

Sākas Spārnenes viļņotajā līdzenumā no Lestenes-Ēnavas purva, Austrumkursas augstienes austrumu malā, 55 metrus virs jūras līmeņa.[3] Augšgalā Abava ir iztaisnota, tek ziemeļu virzienā. Sākot no Jaunsātiem, upe tek dziļā ielejā.[4] Pie Pūres pagriežas uz rietumiem un līdz ietekai daudz līkumo, veidojot Abavas ieleju. Kopējais kritums ap 53 metriem. Upē ir vairākas dolomītu krāces ar straumes ātrumiem līdz 2 m/sek. Lejpus Sabiles atrodas 2 metrus augsts vairākpakāpju ūdenskritums — Abavas rumba. Abavas ielejā no Kandavas līdz ietekai Ventā izveidots dabas parks Abavas senleja. Senlejas krastu krauju augstums vietām sasniedz 30 metrus, vietām ar dziļām sāngravām, kurās redzami smilšakmens atsegumi, tai skaitā Velnala un Māras kambari. Lejtecē senleja pamazām izzūd.[4]

FaunaLabot

Abavā mājo līdakas, asari, raudas, sapali, vimbas, vēdzeles, ālanti, nēģi, kā arī bebri.[5]

PietekasLabot

Kreisā krasta pietekas:

Labā krasta pietekas:

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

  1. «Informācija par objektu: Abava». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 24. augustā.
  2. Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 9. lpp.
  3. Ir arī viedoklis, ka upes sākums jāskaita no Pālansu jeb Lestenes ezera 8 km lejāk no LĢIA izvēlētā sākumpunkta grāvjos pie Lielapsauju ezera, tai skaitā tā uzskata LPE.
  4. 4,0 4,1 K. Vētra, Abavas krastos. Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga, 1959.
  5. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  13. lpp.

Ārējās saitesLabot