Tukuma apriņķis
Tukuma apriņķis (vācu: Kreis Tuckum, krievu: Туккумский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
| Tukuma apriņķis (1819—1949) | ||||
|---|---|---|---|---|
 Tukuma apriņķis 1940. gadā | ||||
|
||||
| Centrs: | Tukums | |||
| Kopējā platība: | 2544 km2 | |||
| Iedzīvotāji (1897):[1] | 51 076 | |||
| Blīvums (1897): | 17.9 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1819. gadā | |||
| Likvidēts: | 1949. gadā | |||
 Tukuma apriņķis Vikikrātuvē
| ||||
Kurzemes guberņas sastāvā Labot
Tukuma apriņķis tika izveidots 1819. gada teritoriāli administratīvajā reformā, pārdēvējot Tukuma pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Tuckum, Туккумское гауптманство) par apriņķi[2].
Līdz 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanai apriņķī bija trīs draudžu novadi:[3]
- Tukuma draudzes novads (Kirchspiel Tukkum),
- Jaunpils draudzes novads (Kirchspiel Neuenburg),
- Auces draudzes novads (Kirchspiel Auz).
-
Tukuma apriņķa (līdz 1819. gadam Tukuma pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820)
-
Tukuma apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un (1859)
1912. gadā Tukuma apriņķī bija 28 pagasti un 1 pilsēta:[4]
|
Pagasti |
|
Pilsēta
|
Latvijas Republikas sastāvā Labot
1920. gadā Annasmuižas pagasts pārdēvēts par Annenieku pagastu.[5]
Līdz 1922. gadam izveidots jauns — Šlokenbekas pagasts.
1923. gadā, grozot pagastu robežas, Stūru un Blīdenes pagasti tiek apvienoti zem nosaukuma Blīdenes-Stūru pagasts, Pētertāles un Struteles pagasti — zem nosaukuma Struteles-Pētertāles pagasts, bet Tukuma mežkunga pagasts likvidēts sadalot to starp apkārtējiem pagastiem.[6]
1924. gadā Bēnes, Īles, Jaunauces, Lielauces, Sniķeres, Vadakstes un Vecauces pagastus pievieno Jelgavas apriņķim. Savukārt no Talsu apriņķa Tukuma apriņķim pievieno 8 citus pagastus — Aizupes, Dzirciema, Engures, Matkules, Pūres, Vānes, Zantes un Zemītes pagastus.[7]
1924. gadā likvidēts Abavas pagasts (sadalot to starp Grenču un Tumes pagastiem), vēlāk arī Cērkstes pagasts.[5]
1925. gadā pārdēvēti trīs pagasti: Ozolnieku pagasts par Smārdes pagastu, Reņģes pagasts par Zebrenes pagastu un Šlokenbekas pagasts par Milzkalnes pagastu.[8]
Pēc Talsu apriņķa daļas pievienošanas 1925. gadā Tukuma apriņķis bija 2544 km2 liels. Tas robežojās ar Talsu apriņķi, Jelgavas apriņķi, Rīgas apriņķi un Kuldīgas apriņķi. Lielākās apdzīvotas vietas bija Tukums, Jaunpils, Smārde un Vāne.
1940. gada sākumā Tukuma apriņķī bija 1 pilsēta un 25 pagasti:[10]
|
Pilsēta |
Pagasti |
|
|
Latvijas PSR sastāvā Labot
1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Tukuma apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Dobeles, Kandavas, Saldus un Tukuma rajonos.[11]
Skatīt arī Labot
Atsauces Labot
- ↑ 1,0 1,1 1,2 http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_gub_97.php?reg=19.
- ↑ А. Орановский. Материалы для географии и статистики России: Курляндская губерния. Pēterburga, 1862.
- ↑ Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2021. gada 1. janvāris.
- ↑ Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912
- ↑ 5,0 5,1 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Rīkojums pagastu robežu pārgrozīšanas lietās Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1923.gada 11.aprīlis
- ↑ Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1924.gada 26.jūnijs
- ↑ Latvijas pagastu saraksts Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1925.gada 3.augusts
- ↑ P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"