Dižkoks
Dižkoks ir sevišķi vecs un resns koks, kam ir liela zinātniska, kultūrvēsturiska un estētiska nozīme.[1] Parasti dižkoki ir valsts aizsardzībā kā īpaši dabas pieminekļi, dažos gadījumos arī kā vēsturiski vai kultūrvides pieminekļi. Terminu „dižkoks” literatūrā 1960. gados ieviesa Latvijas dižkoku pētīšanas pamatlicējs Staņislavs Saliņš. Viņš ieteica par dižkoka pamatkritēriju pieņemt stumbra apkārtmēru 1,3 m augstumā no zemes. Mērīšana veicama, ņemot vērā vidi ap koku — slīpā nogāzē apkārtmērs tiek mērīts augstākajā pusē. Gadījumos, ja zem 1,3 m augstuma koka stumbram ir šaurāka vieta, koka apkārtmērs tiek mērīts zemāk. Vairāku koku saaugumi netiek uzskatīti par vienu koku.
Latvijā reģistrēti ap 4000 dižkoku, bet kopā ar nereģistrētajiem to skaits tiek lēsts ap 20 000.[2] 2017. gadā Latvijas Dabas fonds dižkoku atzina par 2018. gada dzīvotni.[3]
Vietējo sugu resnākie koki labot šo sadaļu
Norādīti dižākie zināmie vietējo sugu koki.[4]
Kritēriji labot šo sadaļu
Kritēriji koku iekļaušanai aizsargājamo sarakstā.[6][7]
Vietējās sugas labot šo sadaļu
Citzemju sugas labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Dižkoki». Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 246. lpp.
- ↑ Latvijā varētu būt ap 20 tūkstoš dižkoku, pašlaik reģistrēta vien piektā daļa
- ↑ «Par 2018. gada dzīvotni atzīts dižkoks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 8. janvārī. Skatīts: 2018. gada 8. janvārī.
- ↑ Latvijas dabas un kultūras pieminekļu datu bāze
- ↑ «Nolūzis dižākais Latvijas āra bērzs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 8. novembrī.
- ↑ Ministru kabineta noteikumi Nr.264
- ↑ «Dabas aizsardzības pārvalde. Dižkoki». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 8. novembrī.