Atvērt galveno izvēlni

Teodors Zeiferts (dzimis 1865. gada 3. aprīlī, miris 1929. gada 9. decembrī) bija latviešu pedagogs, dzejnieks, literatūrkritiķis un literatūrvēsturnieks. Ievērojams ar savu fundamentālo grāmatu par latviešu literatūras vēsturi divos sējumos (1922).

Teodors Zeiferts
Teodors Zeiferts
Personīgā informācija
Dzimis 1865. gada 3. aprīlī
Dobeles apriņķa Džūkstes pagasts, Kurzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1929. gada 9. decembrī (64 gadi)
Rīga Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās skolotājs, literatūrkritiķis, literatūrvēsturnieks
Valoda latviešu valoda
Žanri dzeja, Latvijas vēsture, latviešu literatūras vēsture
Slavenākie darbi "Latviešu rakstniecības vēsture"

Satura rādītājs

DzīvesgājumsLabot

Teodors Zeiferts dzimis 1865. gada 3. aprīlī Dobeles apriņķa Džūkstes pagastā "Peternieku" māju saimnieku ģimenē. Mācījās Irlavas skolotāju seminārā, pēc kura beigšanas no 1884. līdz 1891. gadam strādāja par skolotāju Lubezeres un Olaines draudzes skolās. Šajā laikā sāka rakstīt dzeju reālisma stilā, kas izdota 1890. (krājums "Kārklu svilpe") un 1897. gadā (krājums "Stari").

Pēc tam nodarbojās ar literatūrkritiku un latviešu rakstniecības vēstures pētījumiem, Rīgas Latviešu biedrības Zinātņu komisijas vasaras sapulcēs sniedzot pārskatus par latviešu literatūru. Viņš darbojās arī Dubura-Zeltmata dramatiskos kursos. Pirmā Pasaules kara laikā Zeiferts strādāja par skolotāju latviešu bēgļu skolās, bet ar Latvijas Universitātes nodibināšanu kļuva par latviešu valodas lektoru, tanī pat laikā vadīdams «Izglītības Ministrijas Mēnešrakstu".

Miris 1929. gada 9. decembrī, apbedīts Rīgā. Kapa piemineklis Meža kapos uzstādīts 1936.gadā, tēlnieks Kārlis Jansons (1896-1986).

Latviešu rakstniecības vēstures laikmeti un posmi pēc ZeifertaLabot

  • Pirmais laikmets - Katolicisma laiki

I. Livonijas hronikas: 1. Latviešu Indriķa hronika 2. Rīmju hronika

II. Burtniecība: 1. Tautas dziesmas 2. Stāstījumi 3. Mīklas 4. Īsi izteicieni 5. Buramie vārdi 6. Ticējumi

III. Pirmie latviskie raksti: 1. Latviešu senatnes raksti 2. Pirmie latviešu uzzīmējumi 3. Katoļu katķisms

  • Otrais laikmets - Luterānisma laiki
    • Pirmais posms - Garīgi raksti

I. Reformācijas laika raksti: 1. Mārtiņš Luters 2. Hronikas 3. Pirmās luteriskās latviešu grāmatas

II. Garīgu rakstu uzplaukums: 1. Mancelis 2. Fīrekers 3. Dziesmu grāmata 4. Latviešu Bībele 5. Katoļu garīgie raksti 6. Zinātniska un laicīga satura raksti

    • Otrais posms - Laicīgi raksti

I. Apgaismošanas gadu simtenis: 1. Vecais Stenders 2. Vecā Stendera biedri un tuvākie pēcteči

II. Brīvlaišanas laiks: 1. Atsvabināšanās centieni 2. Brīvlaišanas laika rakstnieki

III. Pēc dzimtbūšanas atcēluma: 1. Klasicisma atbalsis 2. Prozas raksti 3. Pirmie latviešu tautības rakstnieki 4. Latviešu izglītības veicinātāji un valodas kopēji

  • Trešais laikmets - Latviešu nacionālā rakstniecība

Tautiskie centieni

I. Atmoda: 1. Laikmeta raksturs 2. Latviešu kustība četrdesmitos gados 3. 1856. gads

II. Cīņas: 1. Valdemārs 2. Alunāns 3. Barons 4. Spāģis 5. Biezbārdis 6. Brīvzemnieks 7. Kronvalds 8. Avīžniecības attīstība 9. Latgaliešu raksti

III. Daiļrakstniecība: 1. Stāsti 2. Neikens 3. Lirika 4. Tautiskā dzeja 5. Pumpurs 6. Auseklis 7. Kaudzītes Matīss un viņa laikabiedri 8. Romāni

IV. Astoņdesmitie gadi: 1. Laiku pārmaiņas 2. Žurnāli 3. Dzejas attīstība 4. Teātris un drāma 5. Zemnieku stāsti 6. Zinātne

Latviešu raksturojums grāmatā "Latviešu rakstniecības vēsture"Labot

"Meijera vācu konversācijas vārdnīcā (1909) par latviešiem sacīts, ka tie strādīgi, pacietīgi un lokāmi, vaļsirdīgi, viesmīlīgi, bet neuzticīgi un apslēpti pret saviem kungiem. Šis raksturojums savā visumā var attiekties uz klaušu laiku latvieti, lai arī agrākā izdevumā atrodamais “bailīgi” pārgrozīts par “strādīgi”.

Latviešu pašu starpā mēģinājis uztvert latviešu raksturīgās īpašības J. Velme[1]. Viņš vispirms atrod, ka latvieši lieli individuālisti, kas grib palikt un rīkoties katrs par sevi. Viņi nedzīvo sādžās, bet atsevišķās mājās. šis individuālisms kaitē latviešu kopdarbībai un veicina viņu vidū aristokrātismu. Tas parādās šķiru starpībās. Plaisma starp saimnieku un kalpu ir ārkārtīgi liela; nabags saimnieks šķietas lielāks esam par turīgu kalpu. Šai ziņā latvieši līdzinās angļiem, kam plaismas kārtu starpā pašas par sevi saprotamas, dabiskas. Bet starp angļiem un latviešiem liela izšķirība tai ziņā, ka angļiem prāts valda pār jūtām un fantāziju, bet latviešiem jūtas un fantāzija ieņem pirmo vietu. Ar šo savu īpatnību latvieši nostājas blakām senajiem grieķiem."

 
Grāmatas "Īsa Latvijas vēsture" vāks (1921).

DarbiLabot

  • Dzejnieks un viņa laiks. 1889. (polemika ar J. Lautenbahu-Jūsmiņu)
  • "Kārklu svilpe" Dzejas krājums, 1890.
  • "Stari" Dzejas krājums, 1897.
  • Latviešu rakstniecības hrestomātija. 1.-5. burtnīcas, 1905.-1907.
  • Īsa Latvijas vēsture skolai un vispārībai. Apgāds "Skola", 1921., 65 lpp.
  • Mūsu dzimtene. Ainas iz Latvijas dabas un vēstures. Apgāds "Skola", Cēsis, 1921. 328. lpp.
  • Latviešu rakstniecības vēsture. A.Gulbis, Rīga, 1. daļa 1922., 2.daļa 1930. (atkārtots izdevums 1993., 505 lpp.)
  • Krišjānis Barons. Barona komitejas izd. 1923., 32 lpp.
  • "Saulrieti" Dzejas krājums, 1926.

LiteratūraLabot

  • Latvijas Padomju enciklopēdijas 101 sējums. Rīga, 1987.

AtsaucesLabot

  1. J. Velme. Par latviešu tautas dvēseli, Varavīksne 1916. g. Nr. 7.

Ārējās saitesLabot