Atvērt galveno izvēlni

Kaives Senču ozols

aizsargājams dižkoks Latvijā

Kaives Senču ozols ir dižozols, parastais ozols (Quercus robur), kas aug Kaivē, Sēmes pagastā, Tukuma novadā, Latvijā.[1] Atrodas 500 metrus uz ziemeļrietumiem no Kaives muižas un 120 metrus uz dienvidaustrumiem no Senčiem, aug pļavā starp dārziņiem.[3] Tas ir resnākais koks gan Latvijā, gan Baltijā, kā arī ir 11. resnākais un visapjomīgākais ozols Austrumeiropā.[4] Kaives Senču ozols tiek uzskatīts par vecāko ozolu gan Latvijā, gan Baltijā.[5]

Kaives Senču ozols
Kaives Senču ozols
Kaives Senču ozols (Latvija)
Kaives Senču ozols
Kaives Senču ozols
Ģeogrāfija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Kaive, Sēmes pagasts, Tukuma novads, Latvija
Koordinātas 57°3′51.5″N 23°1′31.9″E / 57.064306°N 23.025528°E / 57.064306; 23.025528Koordinātas: 57°3′51.5″N 23°1′31.9″E / 57.064306°N 23.025528°E / 57.064306; 23.025528
Vispārējā informācija
Suga Parastais ozols
Vecums 400 gadi[1][2]
Izmēri
Augstums 18—19 m
Apkārtmērs 10,4 m
Oficiālais nosaukums: Kaives Senču ozols - kulta vieta
Aizsardzības numurs 2318
Vērtības grupa Vietējas nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 18. decembris
Kaives Senču ozols Vikikrātuvē

RaksturojumsLabot

Stumbra apkārtmērs ir 10,4 m,[4] tas ir 18—19 m augsts, vainaga projekcija sasniedz 250 m2, zari ir līdz 13,7 metriem gari.[3][1] Laikā no 1974. līdz 2013. gadam ozola apkārtmērs pieaudzis par vienu metru no 9,35 m līdz 10,4 m.[4]

VēstureLabot

Dabas pieminekļu pētnieks Guntis Eniņš apgalvo, ka Kaives ozols ir gandrīz 400 gadus vecs[1][2], nevis 800—1000 gadus,[4] kā tas dažviet apgalvots, pamatojot to ar koka 3 mm gadskārtu jeb vidējo 2,5 cm stumbra resnuma pieaugumu gadā.[1][2] 1920. gada agrārajā reformā Kaives muižas zemi sadala 32 jaunsaimniecībās, no kurām zeme ar Kaives ozolu nokļūst J. Stromaņa īpašumā, kas savu jaunsaimniecību nosauc par Senčiem”, no kā arī ozols iegūst savu nosaukumu.[2] 20. gadsimta 20. gados koka galotnē iespēris zibens, pēc kā ozolam saglabājies tikai viens lielāks zars.[4] Pirmoreiz publicējums presē par šo ozolu parādījies 1924. gada 30. oktobrī žurnālā „Nedēļa”:

„Milzu ozols, saukts „Senču ozols”, atrodas Sēmes pagasta Kaives muižā, J. Stromaņa jaunsaimniecībā, 13 km no Tukuma, kalnainā apvidū. „Sencim” apkārt izmētātie atsevišķie lielie ozoli liecina, ka šeit reiz bijis ozolu mežs un, katrā ziņā, sena upuru vieta. Ozols 28 pēdas (8,5 m) apkārtmērā. Vidū tukšs, vienos sānos caurums, bet tas pamazām aizaug ciet. Ozols vēl pilnā zaļoksnībā. Pēc ļaužu nostāstiem, tuvējā Kaives muižā kādreiz bijis klosteris, kurš zviedru kara laikā izpostīts. Tajā laikā zem ozola saknēm paglabātas 3 muciņas zelta. Sakarā ar šie nostāstiem ap ozola saknēm nesen vēl redzēti rokamies „meklētāji”, bet saknes noaugušas cieti kā čuguna vāks.”[2]

Eniņš gan noraida iespējamību, ka šāds dižozols būtu spējis izaugt mežā un muižnieka lauki būtu varējuši būt „sena upuru vieta”.[2]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Guntis Eniņš. 100 dižākie un svētākie. Rīga : Lauku Avīze, 2008. 134.—137. lpp. ISBN 9789984827155.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Guntis Eniņš. Nezināmā Latvija. Rīga : Lauku Avīze, 2015. 281.—282. lpp. ISBN 9789934150791.
  3. 3,0 3,1 «Kaives ozols». Dabasretumi.lv. Skatīts: 2014. gada 8. jūnijā.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 «Kaives ozols - dižākais Baltijas ozols - 40 gadu laikā kļuvis par metru resnāks». Kasjauns.lv. Skatīts: 2014. gada 8. jūnijā.
  5. «Pārskats par Latvijas ģeogrāfiju». Letonika.lv. Skatīts: 2014. gada 8. jūnijā.

Ārējās saitesLabot