Atvērt galveno izvēlni

Jānis Straubergs (1886—1952) bija latviešu matemātikas skolotājs un kultūrvēsturnieks. Pētīja latviešu valodas attīstību saistībā ar Latvijas kultūras vēsturi no 16. gadsimta. Rīgas pilsētas bibliotekārs (1938-1940).

Jānis Straubergs
Personīgā informācija
Dzimis 1886. gada 24. novembrī
Džūkstes pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1952. gada 29. aprīlī (65 gadi)
Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne valodniecība, kultūrvēsture
Alma mater Maskavas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Latviešu 16. un 17.gs. rakstu valodas pētījumi

Satura rādītājs

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1886. gada 24. novembrī Džūkstes pagasta "Lielstraģos". Viņa jaunākais brālis bija folklorists Kārlis Straubergs (1890-1962). Mācījās Džūkstes Lancenieku skolā pie Lerha-Puškaiša, tad Džūkstes "Ērģelniekos" pie skolotāja T.Veidemaņa. No 1901. gada mācījās Valmieras skolotāju seminārā un 1905. gada revolūcijas laikā kā semināristu priekšstāvis aktīvi piedalījās 1. Latviešu skolotāju kongresā, par ko vēlāk tika izslēgts no semināra.

Tikai 1907. gadā Pēterburgā ieguva apriņķa skolotāja tiesības, kā eksterns beidza Jelgavas klasisko ģimnāziju (1908). Studēja teorētisko mehāniku Maskavas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē (1909-1912) un specializējās aerodinamikā. Strādāja par matemātikas skolotāju Jekaterinogradas ģimnāzijā Volgas vāciešu apgabalā (1912-1917), sāka publicēties latviešu žurnālā "Māja un Skola" (1913). Pēc Februāra revolūcijas pārcēlās uz Maskavu, kur bija skolotājs Stroganova mākslas skolā un Dailes skolā (1917-1918).

1918. gadā Straubergs atgriezās Latvijā un strādāja Valmieras ģimnāzijā (1918-1919), tad Rīgas 3. pilsētas ģimnāzijā (1919-1935). [1] Līdztekus studēja filozofiju Getingenes universitātē (1921–1923), bija Tautas augstskolas lektors un direktors. Publicēja rakstus par matemātiku, ar autora atļauju tulkoja latviski tolaik jauno Einšteina Relativitātes teoriju (1926).

Izzinot matemātikas vēsturi, Straubergs 1928. gadā saka strādāt Rīgas pilsētas arhīvos, kuru izpēte kļuva par mūža darbu. Viņš galvenokārt pievērsās latviešu skolu vēsturei un kultūrvēsturei. 1937. gadā tika izdots viņa fundamentālais darbs par Rīgas vēsturi.

1938. gadā Jānis Straubergs kļuva par Rīgas pilsētas bibliotekāru.

Pēc Otrā pasaules kara strādāja Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtā (1947–1950). Miris 1952. gada 29. aprīlī Rīgā.

DarbiLabot

  • ""Krievijas skolu sistēma un tautskolas reforma Baltijā" žurnalā "Skola un Māja" 1914. (3.,5./6. nr.),
  • "Neeuklida ģeometrija" (1926),
  • A. Einšteins "Relativitates teorija" (1926. gada tulkojums no vācu valodas),
  • "Ģertrūdes skola laikā 1632-1932" (1932),
  • "Rīgas latviešu skolas zviedru laikos" (1, 1932),
  • “Andrejs Gecelis” (1933),
  • “Kristjānis Lauterbahs un viņa latviešu dziesmiņas” (1933),
  • Johans Rīvijs” (1933),
  • “1615. gada dziesmu hronoloģija” (1934),
  • "Latviešu pirmās dziesmu grāmatas" (1935),
  • "1586. g. latviešu katķisma avoti un tulkošanas laiks" (1935),
  • "Latviešu bībeles tulkojumu mēģinājumi priekš Glika" (1935),
  • "Rīgas latviešu nacionālās cīņas 18.g.s." (1936),
  • "Rīgas vēsture" (1937),
  • "Cīņa par "Jauno Latviju" 1856. gadā" (1939),
  • “Kā noritēja Bībeles tulkošanas darbs” (1943),
  • "Garlibs Merķelis kā literatūras kritiķis un žurnālists" (žurnāls "Karogs", 1950, 4),
  • "Sen to Rīgu daudzināja" (Stokholmā, 1952).

LiteratūraLabot

  • S. Šiško. Jānis Straubergs – latviešu grāmatniecības vēstures pētnieks//Bibliotēku zinātnes aspekti. (1985)

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot

  1. Latviešu konversācijas vārdnīcas XX. sējuma 40828-29 slejas.