Vispārējā izglītība
Vispārējā izglītība ir izglītības sistēmas daļa, kas nodrošina pamatzināšanas un prasmju attīstīšanu dažādās jomās, piemēram, valodās, matemātikā un dabaszinātnēs. Tās mērķis ir sagatavot skolēnus turpmākajām izglītības pakāpēm vai profesionālajai dzīvei, kā arī veicināt viņu personīgo attīstību un pilnvērtīgu dalību sabiedrībā. Vispārējā izglītība parasti ir sadalīta trīs posmos:
- Sākumskola – pirmie mācību gadi, kur skolēni apgūst pamatzināšanas.
- Pamatizglītība – mācību posms, kurā paplašinās zināšanu un prasmju spektrs.
- Vidējā izglītība – noslēdzošais posms, kas sagatavo skolēnus studijām vai darba tirgum.
Vispārējā izglītība daudzās valstīs ir obligāta un valsts finansēta, lai nodrošinātu pieejamību visiem bērniem.
Vispārējā izglītība Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā vispārējā izglītība ir organizēta saskaņā ar valsts izglītības sistēmas likumiem un tiek īstenota, lai nodrošinātu katram bērnam tiesības uz kvalitatīvu izglītību. Latvijā šī sistēma ietver trīs galvenos posmus:
Pirmskolas izglītība (5-6 gadi)
labot šo sadaļuPirmskolas izglītība Latvijā nav obligāta līdz 5 gadu vecumam, bet no piecu gadu vecuma tā kļūst obligāta un tiek nodrošināta gan bērnudārzos, gan citos pirmsskolas izglītības iestādēs. Tās mērķis ir sagatavot bērnus pirmajam skolas posmam, attīstot pamatprasmes, piemēram, valodas lietošanu, matemātiskās prasmes un sociālo mijiedarbību.
Pamatizglītība (1.–9. klase)
labot šo sadaļu- Sākumskola (1.–6. klase) – bērni apgūst pamatzināšanas valodās, matemātikā, dabaszinātnēs, sociālajās zinātnēs un citos priekšmetos. Šajā posmā tiek attīstītas arī radošās prasmes, piemēram, mūzikā, vizuālajā mākslā un sportā.
- Pamatskolas posms (7.–9. klase) – šajā laikā mācību programma kļūst plašāka un padziļinātāka, un skolēni sāk vairāk specializēties dažādās jomās. 9. klases beigās skolēni kārto valsts pārbaudījumus jeb eksāmenus, kas nosaka viņu tālākās izglītības iespējas vidusskolā vai profesionālajā izglītībā.
Vidējā izglītība (10.–12. klase)
labot šo sadaļuVidējā izglītība Latvijā ilgst trīs gadus, un tai ir divi galvenie veidi:
- Vispārējā vidējā izglītība – skolēni apgūst padziļinātas zināšanas dažādos mācību priekšmetos un gatavojas iestājai augstskolās. 12. klases beigās viņi kārto centralizētos eksāmenus, kas nepieciešami, lai iegūtu vidējās izglītības sertifikātu un kvalificētos studijām augstākajā izglītībā.
- Profesionālā vidējā izglītība – piedāvā profesionālo izglītību, kas apvienota ar vispārējās vidējās izglītības kursu. Skolēnus apmāca tieši konkrētai profesijai, bet arī nodrošina iespēju turpināt studijas augstākās izglītības iestādēs.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)