Kaņieris
Kaņieris ir ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, neliela ezera daļa atrodas arī Smārdes pagastā. Lagūnas tipa ezers, stipri aizaudzis. Krasti zemi, ar senāka Litorīnas jūras baseina terasēm. Ezera gultni veido augšdevona dolomīta slāņi, kas klāti dūņām. Lielākā pieteka — Slocene. Noteka — Starpiņupīte (Kaņiera kanāls) uz Rīgas līci.
Kaņieris | |
---|---|
Koordinātas | 57°0′11″N 23°28′9″E / 57.00306°N 23.46917°EKoordinātas: 57°0′11″N 23°28′9″E / 57.00306°N 23.46917°E |
Platība | 11,28 km2 |
Lielākais garums | 5,2 km |
Vidējais dziļums | 0,6 m |
Lielākais dziļums | 1,8 m |
Tilpums | 0,0067 km3 |
Augstums v.j.l. | 2,2 m |
Izteka | Starpiņupīte |
Sateces baseins | 330 km2 |
Baseina valstis | Latvija |
Salas | 14 |
Apdz. vietas krastos | |
Iekļauts | 1995. gada 25. jūlijs |
Aizsardzības nr. | 739 |
Kaņieris Vikikrātuvē |
14 salas ar kopējo platību — 15,9 ha, tai skaitā 5 mākslīgi veidotas salas ūdensputnu ligzdošanas veicināšanai. Ūdensputniem izcili bagāts ezers, putniem nozīmīga vieta, aizsargāts jau no 1964. gada, ietilpst Ķemeru nacionālajā parkā.
Vēsture
labot šo sadaļuSākotnēji ezers piederēja Lielupes baseinam, pa tagadējo Vecsloceni pie Slokas ieplūstot Lielupē. 1905. gadā dolomīta slāņos izraka Kaņiera kanālu, kas savieno ezeru ar Rīgas līci, vēlāk nodēvēts par Starpiņupīti.
Dabas aizsardzība
labot šo sadaļuŪdensputniem izcili bagātais Kaņieris ir putniem nozīmīga vieta, tiek aizsargāts jau no 1964. gada. Iekļauts Ķemeru nacionālajā parkā, arī Ķemeru kūrorta sanitārās aizsardzības 1. zonā. Rietumu daļa — Slocenes grīvas rajons — dabas rezervāta zona.
Ap Kaņiera ezeru izveidota infrastruktūra apmeklētājiem. Pieejama laivu noma Andrejsalā, ko izmanto makšķernieki. Šeit atrodas arī putnu vērošanas tornis, bet populārākais putnu vērošanas tornis atrodas pie Riekstu salas, kur izveidota arī dabas taka cauri niedrājam. Dienvidrietumu krastā Kaņiera pilskalnā (viens no jūrai tuvākajiem pilskalniem Latvijā), izveidots vēl viens putnu vērošanas tornis un dabas taka.
Ezera līmeņa maiņas
labot šo sadaļuEzera ūdens līmenis vairākkārt mainīts. 20. gadsimta sākumā bija 2—2,3 m vjl, pēc tam vairākkārt tika pazemināts, 1940. sākumā — pacelts. No 1945. līdz 1965. gadam ezera virsmas līmenis bija aptuveni 1,3 metrus virs jūras līmeņa — šajā laikā ezers bija sadalījies vairākās mazās lāmās. Ezera paliene pārpurvojās.
1965. gadā uz Kaņiera notekas Starpiņupītes tika uzbūvēta divu slūžu sistēma. Pēc kārtas atverot šīs slūžas, tika nodrošināta caurceļojošo ūdens iemītnieku kustība starp jūru un ezera baseinu. Ezera līmenis tika paaugstināts. 2006. gada nogalē slūžas atjaunotas un automatizētas.
Skatīt arī
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaņieris.