Kaņieris ir ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, neliela ezera daļa atrodas arī Smārdes pagastā. Lagūnas tipa ezers, stipri aizaudzis. Krasti zemi, ar senāka Litorīnas jūras baseina terasēm. Ezera gultni veido augšdevona dolomīta slāņi, kas klāti dūņām. Lielākā pieteka — Slocene. Noteka — Starpiņupīte (Kaņiera kanāls) uz Rīgas līci.

Kaņieris
Koordinātas 57°0′11″N 23°28′9″E / 57.00306°N 23.46917°E / 57.00306; 23.46917Koordinātas: 57°0′11″N 23°28′9″E / 57.00306°N 23.46917°E / 57.00306; 23.46917
Platība 11,28 km2
Lielākais garums 5,2 km
Vidējais dziļums 0,6 m
Lielākais dziļums 1,8 m
Tilpums 0,0067 km3
Augstums v.j.l. 2,2 m
Izteka Starpiņupīte
Sateces baseins 330 km2
Baseina valstis Karogs: Latvija Latvija
Salas 14
Apdz. vietas krastos
Kaņieris (Latvija)
Kaņieris
Kaņieris
Iekļauts 1995. gada 25. jūlijs
Aizsardzības nr. 739
Kaņieris Vikikrātuvē

14 salas ar kopējo platību — 15,9 ha, tai skaitā 5 mākslīgi veidotas salas ūdensputnu ligzdošanas veicināšanai. Ūdensputniem izcili bagāts ezers, putniem nozīmīga vieta, aizsargāts jau no 1964. gada, ietilpst Ķemeru nacionālajā parkā.

Sākotnēji ezers piederēja Lielupes baseinam, pa tagadējo Vecsloceni pie Slokas ieplūstot Lielupē. 1905. gadā dolomīta slāņos izraka Kaņiera kanālu, kas savieno ezeru ar Rīgas līci, vēlāk nodēvēts par Starpiņupīti.

Dabas aizsardzība

labot šo sadaļu

Ūdensputniem izcili bagātais Kaņieris ir putniem nozīmīga vieta, tiek aizsargāts jau no 1964. gada. Iekļauts Ķemeru nacionālajā parkā, arī Ķemeru kūrorta sanitārās aizsardzības 1. zonā. Rietumu daļa — Slocenes grīvas rajons — dabas rezervāta zona.

Ap Kaņiera ezeru izveidota infrastruktūra apmeklētājiem. Pieejama laivu noma Andrejsalā, ko izmanto makšķernieki. Šeit atrodas arī putnu vērošanas tornis, bet populārākais putnu vērošanas tornis atrodas pie Riekstu salas, kur izveidota arī dabas taka cauri niedrājam. Dienvidrietumu krastā Kaņiera pilskalnā (viens no jūrai tuvākajiem pilskalniem Latvijā), izveidots vēl viens putnu vērošanas tornis un dabas taka.

 
Kaņiera putnu vērošanas tornis

Ezera līmeņa maiņas

labot šo sadaļu

Ezera ūdens līmenis vairākkārt mainīts. 20. gadsimta sākumā bija 2—2,3 m vjl, pēc tam vairākkārt tika pazemināts, 1940. sākumā — pacelts. No 1945. līdz 1965. gadam ezera virsmas līmenis bija aptuveni 1,3 metrus virs jūras līmeņa — šajā laikā ezers bija sadalījies vairākās mazās lāmās. Ezera paliene pārpurvojās.

1965. gadā uz Kaņiera notekas Starpiņupītes tika uzbūvēta divu slūžu sistēma. Pēc kārtas atverot šīs slūžas, tika nodrošināta caurceļojošo ūdens iemītnieku kustība starp jūru un ezera baseinu. Ezera līmenis tika paaugstināts. 2006. gada nogalē slūžas atjaunotas un automatizētas.

Ārējās saites

labot šo sadaļu