Gvido Zvaigzne

Gvido Zvaigzne (dzimis 1958. gada 1. maijā, miris 1991. gada 5. februārī) bija latviešu kinooperators, viens no 1991. gada janvāra barikāžu laika upuriem.

Gvido Zvaigzne Personīgā informācija Dzimis 1958. gada 1. maijā Roja (tagad Latvija) Miris 1991. gada 5. februārī (32 gadi) Rīga Tautība Latvietis Nodarbošanās kinooperators Dzīvesbiedre Daiga Zvaigzne

Piemiņas zīme Gvido Zvaigznem Rīgas Kanālmalas apstādījumos

Dzīvesgājums

Mācījās Rojas vidusskolā, studēja Rīgas Politehniskajā institūtā. 1980. gados iestājās Vissavienības Kinematogrāfijas institūta Operatoru fakultātē Maskavā, bija vairāku dokumentālo filmu operators. Kinematogrāfijas institūta beigšanas diplomu viņam piešķīra pēc nāves. 1991. gada 20. janvārī Bastejkalnā ievainots ar ekspansīvo lodi, filmējot OMON uzbrukumu Latvijas Iekšlietu ministrijai. Miris 5. februārī Rīgas 1. slimnīcā, apglabāts Rīgas 2. meža kapos. Bez tēva palika meita Una (4) un dēls Krišjānis (1).

Pie Rojas vidusskolas 2008. gadā viņam izveidoja piemiņas akmeni.

Apbalvojums

2010. gadā par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts neatkarības aizstāvēšanā Gvido Zvaigzni pēc nāves apbalvoja ar Viestura ordeni un atzina par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri. Valsts prezidents Valdis Zatlers ordeni nodeva glabāšanā viņa tuviniekiem.

Filmogrāfija

Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.

• 1987: "Labas gribas spēks"
• 1988: "Aleksandrs Čaks"
• 1989: "Oranžais eņģelis"
• 1989: "Mēs"
• 1990: "Kārlis Skalbe"
• 1990: "Krustceļš"
• 1991: "Impērijas gals"

Atsauces

Kopējās

• Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 967. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.

Konkrētās

Ārējās saites

• "Latvijas ļaudis" profils
• Dzintras Gekas dokumentālā filma par Gvido Zvaigzni^{[novecojusi saite]}