Stende (upe)
- Šis raksts ir par upi Kurzemē. Par citām jēdziena Stende nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Stende ir Irbes labā satekupe Ziemeļkurzemē,[1] Talsu un Ventspils novados. Sākas no grāvju sistēmas mežainā apvidū starp Stendi un Jaunpagastu. Līdz Dižstendei upi sauc Laļļupe (vai Leļļupe).[2] Upes tecējums atrodas galvenokārt Kursas zemienes Ugāles un Rindas līdzenumā Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, augšgals — Austrumkursas augstienes Vanemas paugurainē.[3] Lielākā daļa upes gultnes, izņemot vidusteci, kas līkumaini plūst pa izteiktu līdz 12 m dziļu ieleju,[4] ir regulēta. Augštecē uz upes Dižstendes dzirnavdīķis[5] un vairāki dīķi Pastendē, tai skaitā Pastendes parka dīķis[6] un tūlīt aiz tā Pastendes dzirnavezers.[7] Tālāk upe tek pa purvainu un mežiem bagātu apvidu, palienēs attekas un dīķi,[8] baseinā lielākie purvi: Salaspurs, Stiklu dižpurvs, Vaseniekpurvs.[9]
| Stende | |
|---|---|
 | |
| Izteka | austrumos no Stendes 57°8′45″N 22°36′9″E / 57.14583°N 22.60250°E |
| Nosaukums augštecē | Laļļupe, Leļļupe |
| Ieteka | Irbe 57°32′27″N 21°54′47″E / 57.54083°N 21.91306°EKoordinātas: 57°32′27″N 21°54′47″E / 57.54083°N 21.91306°E |
| Caurteces valstis |  Latvija
|
| Garums | 100 km |
| Ietekas augstums | 5,5 m |
| Kritums | 78 m |
| Gada notece | 0,3 km³ |
| Baseina platība | 1160 km² |
| Galvenās pietekas | Upatu valks, Trumpe |
Vidējais caurplūdums grīvā: 9,3 m³/s, maks. 73 m³/s, min. 1 m³/s.[8]
Upes ūdeņi lejtecē mālaini duļķainā krāsā, kas iekrāso arī Irbes sākumu.[10] Lejtecē labajā krastā dabas liegums "Ances purvi un meži", kura teritoriju daži ieteikuši paplašināt arī uz kreiso krastu līdzīgā biotopa dēļ.[11] Pie Ances atrodas svētliepa, ar kuras zariem zīlējuši, metot tos Stendes upē.[12]
Laivošanai parasti tiek izmantots tikai upes lejteces 14,3 km garais posms no Ances tilta, apvienojot to ar maršrutu pa Irbi līdz jūrai, taču palu laikā iespējams laivot jau no Iliņiem vēl 59 kilometrus. Vasaras sezonā šeit jārēķinās ar daudzām neizbraucamām vietām, izņemot posmu no Banku ciema (Blāzmas tuvumā) līdz Ancei, kurš ir bagarēts un tādēļ izbraucams, bet ne sevišķi populārs starp tūristiem.[8] Lejtece ir ar vāju straumi, pirmajos 3 km aiz Ances tilta arī bagarēta.[13]
Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Dižstende, Pastende, Blāzma, Ance. Upi šķērso autoceļi A10 un P120, kā arī Rīgas—Ventspils dzelzceļš.
Upes nosaukums kā "Testenden" dokumentos pirmoreiz minēts 1288. gadā.[14]
KilometrāžaLabot
| Kilometri no grīvas |
Augstums metros vjl. |
Kritums m/km | Vieta |
|---|---|---|---|
| 64 55 49 42 35 31 28 21 19 14 11 8 0 |
27,3 23,5 20,3 17,8 16,2 13,0 10,8 9,2 8,9 8,1 7,1 6,1 5,5 |
0,4 0,5 0,4 0,2 0,8 0,7 0,2 0,2 0,2 0,3 0,1 0,1 — |
Sēmes ieteka Lāču koka tilts Bebru tilts Brasls ar tiltiņu Puzes tilts, sākas regulētais posms Viecīšu dzelzsbetona tilts Celmu koka tilts Virpes tilts Meždārzu dzelzsbetona tilts Ances tilts Lonastes ieteka, Trumpu ceļa koka tilts Trumpes ieteka Stendes un Rindas sateka |
PietekasLabot
|
Kreisās: Silupe Asiķu valks Grūžvalks |
km 12 4 7 |
Labās: Dzelzupe Kalnupe Lūšupīte Zalkšu valks Upatu valks Kalēju valks Lonaste Trumpe |
km 10 8 12 5 20 5 12 18 |
IhtiofaunaLabot
Pēc 1970. gada datiem, upē mitušas līdakas, asari, raudas, sapali, ālanti, zuši, vimbas.[9] Jaunāks avots zušus vairs nepiemin.[8] 2021. gada vasarā Ances pagastā tika fiksēta masveida zivju nobeigšanās.[15]
AttēliLabot
Kādreizējais dzirnavu aizsprosts Pastendē
Pastendes parka dīķis
Viens no Pastendes dīķiem uz Stendes
Lūšupītes ieteka Stendē
AtsaucesLabot
- ↑ «Informācija par objektu: Stende». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 24. augustā.
- ↑ Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
- ↑ Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ Latviešu konversacijas vārdnīca. XX sēj., 40601. lpp.
- ↑ Ezeri.lv Dižstendes dzirnavdīķis
- ↑ Ezeri.lv Pastendes parka dīķis
- ↑ Ezeri.lv Pastendes dzirnavezers
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 Copeslapa. Stende (Leļļupe)
- ↑ 9,0 9,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 416. lpp.
- ↑ «Laivas.lv. Engure — Rinda — Irbe». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. februārī. Skatīts: 2022. gada 1. februārī.
- ↑ DAP. Dabas liegumam “Ances purvi un meži” dienvidu pusē pieguļošās Stendes, Rindas un Irbes upju apkārtnes izvērtējums aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu kontekstā
- ↑ «Visitventspils. Ances svētliepa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. februārī. Skatīts: 2022. gada 1. februārī.
- ↑ Upesoga. Irbe, Rinda, Stende
- ↑ Stende.lv. Stendes vēsture
- ↑ Copes Lietas