Vikipēdija

Jānis Bickis

Jānis Bickis (arī Bitzky, Bitckis) (1877 - 1933) bija latviešu agronoms, botāniķis un fitopatologs. Pedagogs. Priekuļu Lauksaimniecības skolas pamatlicējs, Baltijas Bioentomoloģijas stacijas dibinātājs. LU Lauksaimniecības fakultātes docents, Augu kaitēkļu un kaišu katedras izveidotājs un vadītājs. Sastādījis pirmo augu noteicēju latviešu valodā - J. Bickis "Latvijas augu noteicējs" (5 izdevumi).

Jānis Bickis
Jānis Bickis
Personīgā informācija
Dzimis 1877. gada 5. maijā
Valgalciema „Beķeros”, Vandzenes pagasts, Talsu apriņķis,tagad Talsu novads
Miris 1933. gada 18. decembrī (56 gadi)
Cēsīs
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Agronomija, fitopatoloģija, botānika
Darba vietas Priekuļu lauksaimniecības skola, Baltijas bio-entemoloģijas stacija, Latvijas Universitāte
Alma mater Rīgas Politehniskais institūts
Sasniegumi, atklājumi Latvijas augu notecējs (5 izdevumi), Priekuļu Lauksaimniecības skolas pamatlicējs, Baltijas Bio-entemoloģojas stacijas dibinātājs, LU Lauksaimniecības fakultātes docents, Augu kaitēkļu un kaišu katedras izveidotājs un vadītājs

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Jānis Bickis dzimis 1877. gada 5. maijā Talsu apriņķī Vandzenē “Beķeru” mājās. Pēc Rīgas Pilsētas reālskolas beigšanas, J.Bickis no 1899. - 1910. gadam studē Rīgas Politehniskā institūta Lauksaimniecības nodaļā. Profesora F. Būholca vadībā studiju laikā viņš veica pētījumus par Baltijas neīstās miltrasas sēnēm. Pēc institūta beigšanas, kad Rīgas Lauksaimniecības Centrālā biedrība 1910. gadā saņema atļauja organizēt Priekuļos Ziemas kursus, J. Bickis tos vadīja, sastādīja mācību programmu Priekuļu lauksaimniecības skolai, kuru nodibināja 1911. gadā. Skolā viņš strādāja ar pārtraukumiem līdz pat mūža beigām.

1912. gadā ar Krievijas Zemkopības departanta atbalstu J. Bickis papildinājās Kijevā entomoloģijas stacijā un 1913. gadā Priekuļos nodibināja Baltijas Bio - entomoloģisko staciju. 1922. gadā stacija pārcēlās uz Rīgu un tika pārdēvēta par Latvijas Augu aizsardzības institūtu. J.Bickis bija stacijas vadītājs līdz 1922[1]. gadam. 1920. gadā viņu ievēlēja par docentu Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes fitopatoloģijas un entomoloģijas katedrā, kuru viņš izveidoja un vadīja līdz 1926. gadam. Bickis lasīja lekcijas par tēmām - augu slimības, entomoloģija, ievads bioloģijā[2]. 1923. gadā LU Filoloģijas un filozofijas fakultāte ievēlēja J.Bicki par lektoru ievadam bioloģijā.

J.Bickis mirst Cēsīs 1933. gada 18. decembrī nepilnu 56 gadu vecumā. Apglabāts Priekuļu kapos, kur Priekuļu lauksaimniecības vidusskolas absolventu biedrība uzstādījusi viņam veltītu kapu plāksni.

 
Jāņa Bicka kapakmens Priekuļu kapos

1978. gadā Uguņciema dabas draugi Bīļu lauku vidū augošu dižozolu veltījuši Jānim Bickim[3],[4].

1990. gadā, atzīmējot Priekuļu Lauksaimniecības vidusskolas 80. gadu jubileju, pie skolas sienas atklāts piemiņas bareljefs, kuru veidojis tēlnieks A. Vārpa[5].

Darbi labot šo sadaļu

 

Būdams pēc savas izglītības agronoms - fitopatologs, J. Bickis sarakstījis un publicējis vairākus praktiska rakstura darbus:

  • Ābeļu ziedu smecernieks (Anthonomus pomorum L.), Cēsis, 1913.
  • Pārskats par augu slimībām un kaitēkļiem 1912. gadā. Baltijas Lauksaimnieks, Nr. 5, 1913.
  • Bio-entomoloģiskas piezīmes. Baltijas Lauksaimnieks, Nr. 17, 1914.
  • Labību un citu stiebraugu melnplaukas. Cēsis, 1915.
  • Augu slimības un kaitēkļi. Baltijas Lauksaimnieks, Nr.4, 1918.
  • Kartupeļu slimības un kaitēkļi. Rīga, 1918.

Viņš sarakstījis arī daudzus rakstus par augu kaitēkļiem un slimībām un to apkarošanu žurnālos u.c. periodiskos izdevumos.
1919. gadā Cēsīs publicēts darbs “Dabas zinātniski tēlojumi”, kurā apkopoti agrāk periodikā izkaisītie raksti par dabas aizsardzības nozīmi.

Latvijas botānikas vēsturē un floras izpētē J. Bickis sev nodrošinājis goda vietu, sastādot pirmo “Latvijas augu noteicēju”. 1. tā izdevums iznāca Cēsīs 1920. gadā divās daļās. Tam sekoja 2. un 3. izdevumi 1923, 1926. gadā. Pēc J. Bicka nāves 1935. gadā tika izdots 4. izdevums, kuru bija pārstrādājuši A. Zāmelis, P. Galenieks, K. Starcs un A. Ķerus. Priekšvārdu sarakstījis N. Malta. 1946. gadā iznāca 5. Bicka "Latvijas augu noteicējs", kuru atbilstoši jaunākajai zinātniskajai nomenklatūrai pārstrādājis Alfrēds Rasiņš[6].

 
  • Bitzky J. Latvijas augu noteicējs. 1.daļa. Dabas zinātniskā bibliotēka III. Apgāds “Skola”. 1.sēj. Cēsīs, 1920.
  • Bitzky J. Latvijas augu noteicējs. 2.daļa. Koplapainie (Sympetalae). Latviskie augu nosaukumi. Dabas zinātniskā bibliotēka IV. Apgāds “Skola”. 2.sēj. Cēsīs, 1920.
  • Bitckis J. Latvijas augu noteicējs. II. Paplašināts un pārstrādāts izdevums ar zīmējumiem. Apgādājis Kooperatīvā Sabiedrība “Skola”. Cēsīs, 1923.
  • Bickis J. Latvijas augu noteicējs. III. Paplašināts un pārstrādāts izdevums ar zīmējumiem. Populār-zinātniski raksti X. Cēsīs un Rīgā, 1926.
  • Bickis J. Latvijas augu noteicējs. IV (I pēcnāves) pārlabots izdevums. A. Bickis izdevums. Armijas spiestuve. Rīgā, 1935.
  • Bickis J. Latvijas augu noteicējs. A. Rasiņa redakcijā. Rīgā, 1946.

Ārējie avoti labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ Jepsena I. Jānis Bickis. https://cesupils.lv/novadnieki/
  2. ↑ Latvijas Universitāte 20 gados, 1., 2. sēj. Rīga, 1939
  3. ↑ E. Laime Padomju Karogs (09.06.1987)
  4. ↑ http://www.vietas.lv/objekts/jana_bicka_bieka_ozols/
  5. ↑ Jepsena I. Jānis Bickis. https://cesupils.lv/novadnieki/
  6. ↑ botany.lv
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jānis_Bickis&oldid=3919406"