Gneiss
izplatīts metamorfais iezis
Gneiss (no vācu: Gneis) ir metamorfs iezis, kuru veidojošie minerāli ir plagioklazs, kvarcs, kālija laukšpats (mikroklīns un ortoklazs); mazākā mērā biotīts, muskovīts, piroksēns, granāts u.c. Nosaukums, iespējams, cēlies no sakšu kalnraču termina, ar ko apzīmēti tukši, rūdas pavadošie ieži. Gneiss ir viens no Zemes garozā visbiežāk sastopamajiem iežiem. Tie veido lielāko daļu Zemes garozas kristālisko vairogu (Baltijas, Kanādas, Aldanas u.c.), kā arī seno platformu pamatnes.
Paši senākie zināmie Zemes ieži ir 3,92 miljardus gadu vecie Akastas pelēkie gneisi, kas veido Kanādas vairoga Sleiva eokratona pamatni.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gneiss.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Latvijas minerāli un ieži Arhivēts 2015. gada 20. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |