Ansis Lerhis-Puškaitis

Ansis Lerhis-Puškaitis, īstajā vārdā Anss Lerhis (dzimis 1859. gada 2. septembrī [v.s. 21. augustā] Talsu pagasta "Cīruļos", miris 1903. gada 30. martā Džūkstē), bija latviešu rakstnieks, folklorists, pētnieks, sabiedriskais darbinieks, skolotājs.[1] Viņš latviešu literatūrā uzskatāms par literārās pasakas aizsācēju, 19. gadsimta beigās sarakstījis divus pasaku krājumus bērniem. Viņa sakopotās "Latviešu tautas teikas un pasakas" ir otrs lielākais latviešu pasaku un teiku apkopojums.[2] 1897. gadā beidzis Irlavas skolotāju semināru. Strādājis par skolotāju Anneniekos un Džūkstē.

Ansis Lerhis-Puškaitis
Ansis Lerhis-Puškaitis
Personīgā informācija
Dzimis 1859. gada 2. septembrī [v.s. 21. augustā]
Talsu pagasts
Miris 1903. gada 30. martā (43 gadi)
Džūkste
Dzīves vieta Džūkste
Tautība latvietis
Nodarbošanās rakstnieks, folklorists, skolotājs, dārznieks


A. Lerha-Puškaiša kapa piemineklis Džūkstē.
Džūkstes Pasaku muzejs, kas veltīts Ansim Lerhim-Puškaitim, kā arī pagasta materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai.

No 1883. gada vācis tautas pasakas, kā arī organizējis to vākšanu Talsu un Džūkstes apkaimē. Savāktās vairāk nekā 1900 pasakas, 2000 ticējumi, 3300 teikas un citus tekstus (kopā ap 6650 uz 4561 lpp.)[3] publicētas krājumā "Latviešu tautas teikas un pasakas" 7 sējumos (1891—1903). Šie krājumi kopā ar Krišjāņa Barona "Latvju dainām" veido latviešu folkloristikas pamatu.

Pirmajos trijos sējumos ("Latviešu tautas pasakas") publicētas tikai paša Lerha-Puškaiša savāktie 363 teksti. Ceturtais sējums ir iepriekš savākto pasaku varianti. Piektais sējums nosaukts par “Latviešu tautas teikas un pasakas”, un tajā publicēti galvenokārt Friča Brīvzemnieka vākums — teikas par burvjiem, raganām un mirušajiem (983 teksti). Sestais sējums iznāca divās grāmatās, un tajā publicēti Augusta Bīlenšteina, Rīgas Latviešu biedrības un citu vākumi.

Īsi pirms nāves (miris no tuberkulozes 43 gadu vecumā) iznāca septītā sējuma pirmā daļa. Otrā daļa palika rokrakstā, un publicēta tikai 2001. gadā.

Rakstījis arī oriģinālpasakas un stāstus. Pazīstamākie darbi ir "Pasakas" (1. un 2. daļa; 1890-1891) un stāsti "Kurbads" (1891), "Ojārs" (1892), "Vodžus" (1893).

Džūkstes pagastā, bijušajā Lancenieku skolas ēkā, kur no 1882. gada janvāra līdz 1903. gada martam dzīvoja un strādāja A. Lerhis-Puškaitis, atrodas Džūkstes Pasaku muzejs, kur iekārtots folklorista kādreizējais dzīvoklis-kabinets un viesistaba, apskatāmi viņa piederējušie priekšmeti.[4][5]

AtsaucesLabot

  1. Latvijas padomju enciklopēdija. 6. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija.
  2. «Ansis Lerhis-Puškaitis. garamantas.lv». Skatīts: 2020. gada 30. oktobrī.
  3. «Latviešu folkloras krātuve». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 29. augustā. Skatīts: 2009. gada 7. augustā.
  4. «Ekspozīcija "Ansis Lerhis-Puškaitis un pasakas".». www.tukumamuzejs.lv. Skatīts: 2020-10-30.
  5. «Par Džūkstes Pasaku muzeju.». www.tukumamuzejs.lv. Skatīts: 2020-10-30.

Ārējās saitesLabot