Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu. Fizikā blīvumu parasti apzīmē ar grieķu burtu ρ (ro). SI sistēmā blīvuma pamatmērvienība ir kg/m3. Vēl lieto arī vienības kg/l, g/ml un g/cm3.

Vielas blīvums ir atkarīgs no temperatūras: paaugstinoties temperatūrai, parasti blīvums samazinās. Tas ir saistīts ar termisko izplešanos, kad, nemainoties masai, palielinās tilpums.

Porainām un pulverveida (gabalveida) cietvielām izšķir:

  • Vielas blīvums — sausas vielas tilpuma vienības masa (bez porām un tukšumiem). Vienas un tās pašas vielas dažādām kristāliskajām fāzēm gan var būt atšķirīgi blīvumi. Parasti ar blīvumu kādai vielai saprot tieši šo.
  • Materiāla blīvums (materiāla tilpummasa) — sausa materiāla tilpuma vienības masa dabiskā stāvoklī (kopā ar porām un tukšumiem).
  • Materiāla bēruma blīvums — dispersu materiālu masas attiecība pret bēruma tilpumu (kopā ar starpgraudu tukšumiem). Šo lieto, lai iemērītu beramas vielas pēc tilpuma. Šis parasti ir mazāks par materiāla blīvumu, jo materiāla blīvums raksturo tikai atsevišķus porainos materiāla gabalus, bet ne starpgraudu tukšumus starp tiem.

Gabalveida materiālu blīvums ir atkarīgs no to mitruma. Daudzi pulverveida materiāli no gaisa spēj adsorbēt ievērojamu daudzumu ūdens, kas palielina blīvumu.

Dažu vielu blīvumi
Viela Blīvums (kg/m3)
Sauss gaiss (20 °C) 1,205
Mitrs gaiss (0 °C) 1,194[nepieciešama atsauce]
Korķis 220—260
Benzīns 700—750
Sausa priede 520
Sauss bērzs 650
Ūdens 1000
Asinis 1060
Granīts 2600
Dimants 3400—3600
Dzelzs 7874
Dzīvsudrabs (0 °C) 13 595
Platīna-Irīdija sakausējums 21 500
Svins 11 400
Tērauds 7900

Ārējās saites labot šo sadaļu