Lourensijs

Lourensijs
103	3; 8; 32; 32; 18; 8; 2
	Lr; [262] g/mol
	[Rn]5f147s27p1
Oksidēšanas pakāpes	+3
Elektronegativitāte	1,3
Kušanas temperatūra	1900 K (1627 °C)

Lourensijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Lr un atomskaitli 103. Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā tas pieder pie aktinīdiem, kā arī ir transurāna elements. Lourensiju var iegūt kodolsintēzē, bombardējot kalifornija atomus ar bora kodoliem. Pirmie lourensija atomi iegūti 1961. gadā Kalifornijas Universitātes Radiācijas laboratorijā. Elements nosaukts par godu ciklotrona izgudrotājam Ernestam Lorensam.

Šim elementam pašlaik nav praktiska pielietojuma vai cita ekonomiska nozīme.

IzotopiLabot

Dabā lourensijs nav sastopams. Ir iegūti lourensija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 251 līdz 266.^[1] Stabilākais izotops ir lourensijs-262, kuram pussabrukšanas periods ir aptuveni 4 stundas.^[1]

VēstureLabot

Ernests Lorenss — cilvēks, kuram par godu nosaukts lourensijs

Pirmie lourensija atomi iegūti 1961. gadā Kalifornijas Universitātes Radiācijas laboratorijā. To paveica zinātnieku grupa, kurā strādāja Alberts Giorso (Albert Ghiorso), Tornbjerns Sikelands (Torbjørn Sikkeland), Elmons E. Laršs (Almon E. Larsh) un Roberts M. Latimers (Robert M. Latimer). Par veiksmīgu elementa sintēzi viņi paziņoja 1961. gada 14. februārī.

²⁵²Cf + ¹¹B → ²⁶³Lr* → ²⁵⁸Lr + 5n

Elements nosaukts par godu ciklotrona izgudrotājam Ernestam Lorensam. Tā sākotnējais ķīmiskais simbols bija Lw, bet 1963. gadā simbols tika mainīts uz pašreizējo, tas ir, uz Lr. Pilnībā IUPAC ķīmiskā elementa nosaukumu apstiprināja 1994. gadā.