Lourensijs
Lourensijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Lr un atomskaitli 103. Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā tas pieder pie aktinīdiem, kā arī ir transurāna elements. Lourensiju var iegūt kodolsintēzē, bombardējot kalifornija atomus ar bora kodoliem. Pirmie lourensija atomi iegūti 1961. gadā Kalifornijas Universitātes Radiācijas laboratorijā. Elements nosaukts par godu ciklotrona izgudrotājam Ernestam Lorensam.
Lourensijs | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Oksidēšanas pakāpes | +3 | ||||||
Elektronegativitāte | 1,3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 1900 K (1627 °C) |
Šim elementam pašlaik nav praktiska pielietojuma vai cita ekonomiska nozīme.
IzotopiLabot
Dabā lourensijs nav sastopams. Ir iegūti lourensija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 251 līdz 266.[1] Stabilākais izotops ir lourensijs-262, kuram pussabrukšanas periods ir aptuveni 4 stundas.[1]
VēstureLabot
Pirmie lourensija atomi iegūti 1961. gadā Kalifornijas Universitātes Radiācijas laboratorijā. To paveica zinātnieku grupa, kurā strādāja Alberts Giorso (Albert Ghiorso), Tornbjerns Sikelands (Torbjørn Sikkeland), Elmons E. Laršs (Almon E. Larsh) un Roberts M. Latimers (Robert M. Latimer). Par veiksmīgu elementa sintēzi viņi paziņoja 1961. gada 14. februārī.
- 252Cf + 11B → 263Lr* → 258Lr + 5n
Elements nosaukts par godu ciklotrona izgudrotājam Ernestam Lorensam. Tā sākotnējais ķīmiskais simbols bija Lw, bet 1963. gadā simbols tika mainīts uz pašreizējo, tas ir, uz Lr. Pilnībā IUPAC ķīmiskā elementa nosaukumu apstiprināja 1994. gadā.
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Isotopes of the Element Lawrencium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2017. gada 16. maijā.
Ārējās saitesLabot
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lourensijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |