Atvērt galveno izvēlni

Samārijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sm un atomskaitli 62. Tas ir mīksts retzemju metāls, lantanīds. Samāriju iegūst no polimetāliskām rūdām. Samārija savienojumus lieto dažu veidu termiski izturīgiem magnētiem (samārija-kobalta magnēti) un, lai palielinātu stikla infrasarkanā starojuma absorbciju. Savienojumos samārijam var būt oksidēšanas pakāpes +2 un +3. Samārijam nav nozīmīga bioloģiskā loma. Tas ir mazliet indīgs.

Samārijs
62

2
8
24
18
8
2
Sm

150,36 g/mol

[Xe]4f66s2
Sm-TableImage.svg
Samarium 1-cropflipped.jpg    Samarium-2.jpg
Samārija paraugs argona aizsargatmosfērā un sevišķi tīrs sublimēts samārijs
Oksidēšanas pakāpes +3, +2
Elektronegativitāte 1,17
Blīvums 7520 kg/m3
Kušanas temperatūra 1345 K (1072 °C)
Viršanas temperatūra 2067 K (1794 °C)

VēstureLabot

Samāriju 1879. gadā atklāja franču ķīmiķis Pols Emīls Lekoks de Boabodrāns (Paul-Émile Lecoq de Boisbaudran). Tā nosaukums radies no samarskīta minerāla nosaukuma. No šī minerāla samārijs pirmo reizi tika izolēts. Savukārt samarskīta nosaukums radies no krievu kalnrūpniecības inženiera Vasilija Samarska-Bihoveca vārda. Līdz ar to var uzskatīt, ka šis ķīmiskais elements ir pirmais, kas nosaukts kāda cilvēka vārdā.

IzotopiLabot

Dabā ir sastopami septiņi samārija izotopi, no kuriem pieci ir stabili (144Sm, 149Sm, 150Sm, 152Sm un 154Sm). Atlikušie divi izotopi ir radioaktīvi. Samārija-147 pussabrukšanas periods ir 1,060×1011 gadi, bet samārija-148 pussabrukšanas periods ir 7×1015 gadi.[1] Mākslīgi ir iegūti samārija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 128 līdz 165.[1]

Samārijam-147 un samārijam-148 ir raksturīga alfa sabrukšana, kā rezultātā rodas neodīms.

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 «Isotopes of the Element Samarium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2018-04-29.

Ārējās saitesLabot