Tenesīns
Tenesīns[1] ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Ts un atomskaitli 117. Šis elements ir halogēnu analogs un teorētiski tam būtu jābūt pusmetālam. Stabilākā izotopa — tenesīna-294 — pussabrukšanas periods ir apmēram 78 milisekundes.
Tenesīns | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Oksidēšanas pakāpes | (prognozēts) (−1), (+1), (+3), (+5) | ||||||
Blīvums | (prognozēts) 7100–7300 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | (prognozēts) 623–823 K | ||||||
Viršanas temperatūra | (prognozēts) 883 K |
2010. gadā 117. elementu sintezēja Apvienotajā kodolpētniecības institūtā, Dubnā (Krievijā). Vēlākos gados eksperimenta rezultāts tika apstiprināts, 2012. gadā eksperimentu atkārtoja un ieguva kādus piecus-sešus 117. elementa kodolus. 2016. gada 28. novembrī Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) oficiāli aizstāja pagaidu nosaukumu ununseptijs (Uus) ar nosaukumu 'tenesīns'.[2][3]
Vēsture
labot šo sadaļu2010. gadā amerikāņu un krievu zinātnieki paziņoja, ka ieguvuši 6 tenesīna atomus, kas veidojušies, bombardējot berklija-249 atomus ar kalcija-48 atomiem, ciklotronā, kas atrodas Krievijas pilsētā Dubnā, Apvienotajā kodolpētniecības institūtā. Iegūto atomu atommasa bija 293 un 294. Pieci atomi ar atommasu 293 sabrukuši par rentgeniju, bet atlikušais atoms sabrucis par dubniju.[4]
- 249
97Bk + 48
20Ca → 297
117Ts* → 293
117Ts + 4 1
0n (5 notikumi)
- 249
97Bk + 48
20Ca → 297
117Ts* → 294
117Ts + 3 1
0n (1 notikums)
Šajās sabrukšanās pirmo reizi tika iegūts arī ķīmiskais elements ar atomskaitli 115, tas ir, moskovijs.
2012. gadā eksperimentu atkārtoja un ieguva kādus piecus-sešus 117. elementa kodolus. 2016. gada 28. novembrī Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) oficiāli aizstāja pagaidu nosaukumu ununseptijs (Uus) ar nosaukumu 'tenesīns'[2][3] par godu Tenesī štatam Amerikas Savienotajās Valstīs, kur atrodas vairākas smago elementu izpētes laboratorijas. Angļu valodā elementa nosaukumam dota izskaņa -ine (nevis ierastā -ium) pēc analoģijas ar angliskajiem halogēnu nosaukumiem.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Valsts valodas centrs. «Par svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā». Latvijas Vēstnesis, 2017. gada 12. janvāris. Skatīts: 2019. gada 14. martā.
- ↑ 2,0 2,1 Staff. «IUPAC Announces the Names of the Elements 113, 115, 117, and 118». IUPAC, 2016. gada 30. novembris. Skatīts: 2016. gada 1. decembris.
- ↑ 3,0 3,1 Nicholas St. Fleur. «Four New Names Officially Added to the Periodic Table of Elements». New York Times, 2016. gada 1. decembris. Skatīts: 2016. gada 1. decembris.
- ↑ «Tennessine | Definitions & Facts» (angļu). Britannica.com. Skatīts: 2019. gada 14. martā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tenesīns.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |