Gadolīnijs
Gadolīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Gd un atomskaitli 64. Tas ir sudrabbalts, mīksts metāls. Salīdzinot ar citiem lantanīdiem, tas ir relatīvi stabils gaisā (oksidējas lēnām, veidojot melnu pārklājumu). Zem tā kirī temperatūras gadolīnijs ir feromagnētisks. Virs kirī temperatūras tas ir paramagnētisks. Dabā gadolīnijs sastopams oksīda formā un to atdalot tam ir citu reto metālu piejaukumi to līdzīgo ķīmisko īpašību dēļ. Gadolīniju iegūst no polimetāliskajām rūdām.
Gadolīnijs | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Gadolīnija paraugi | |||||||
Oksidēšanas pakāpes | +3, +2 | ||||||
Elektronegativitāte | 1,20 | ||||||
Blīvums | 7900 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 1585 K (1312 °C) | ||||||
Viršanas temperatūra | 3546 K (3273 °C) |
Gadolīnijs tika atklāts 1880. gadā izmantojot spektroskopiju, bet izolēts tas tika 1886. gadā. Gadolīnijs nosaukts pēc somu ķīmiķa Johana Gadolina. Viņa vārdā nosaukts arī minerāls gadolinīts, bet tas satur ļoti nelielus daudzumus gadolīnija.
Gadolīnija(III) joni šķīstošos sāļos ir toksiski.
Pielietojums
labot šo sadaļuMetalurģija
labot šo sadaļuGadolīnijam piemīt īpašas metalurģiskās īpašības. Pat ļoti nelieli daudzumi gadolīnija var palielināt dzelzs, hroma un citu līdzīgu metālu noturību pret koroziju augstās temperatūrās.
Neitronu aizturēšana
labot šo sadaļuGadolīnijs, kā metāls vai sāls, apsorbē neitronus, tāpēc to var pielietot neitronu aizturēšanai radiogrāfijā vai kodolreaktoros. Gadolīnija nitrātu izmanto kodolreaktoru darbības pārtraukšanai avārijas gadījumos.
Medicīna
labot šo sadaļuRadioloģijā gadolīniju-157 izmanto audzēju ārstēšanai. Organiski gadolīnija savienojumi tiek izmantoti kā magnētiskās rezonanses kontrastviela.
Magnētiskā dzesēšana
labot šo sadaļuGadolīnijam piemīt liels magnetokaloriskais efekts ap tā kirī temperatūru. Magnētiskajai dzesēšanai ar gadolīniju vai tā savienojumiem ir potenciāls aizvietot pašreizējās dzesēšanas sistēmas, kas izmanto dabai nedraudzīgas vielas.
Gadolīnija savienojumus lieto par luminoforiem kineskopos
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gadolīnijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |