Sībordžijs

Sībordžijs
106	2; 12; 32; 32; 18; 8; 2
	Sg; [269] g/mol
	[Rn]5f146d47s2
Oksidēšanas pakāpes	+6
Blīvums	(prognozēts) 35 000 kg/m3

Sībordžijs^[1] ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Sg un atomskaitli 106. Tas nosaukts par godu amerikāņu kodolķīmiķim Glennam Sīborgam. Tā kā sībordžijs ir mākslīgs ķīmiskais elements, tas dabā nav sastopams. Tas ir radioaktīvs, tā stabilākais izotops ir sībordžijs-269 ar pussabrukšanas periodu 14 minūtes.^[2]

Periodiskajā tabulā sībordžijs ir d bloka pārejas metāls. Tas ir 7. perioda un 6. grupas ķīmiskais elements. Pētījumi liecina, ka sībordžijs ir smagāks homologs volframam. Ķīmiskās īpašības ir tikai daļēji izpētītas, bet var teikt, ka tās ir līdzīgas citiem 6. grupas ķīmiskajiem elementiem.

Vēsture

Pirmo reizi 106. elements iegūts 1974. gada jūlijā Kalifornijas Universitātes Lourensa Nacionālajā laboratorijā, bombardējot kalifornija mērķi ar skābekļa atomu kodoliem:

²⁴⁹Cf + ¹⁸O → ²⁶³106 + 4n

Vienlaicīgi par šī elementa iegūšanu, sapludinot svina un hroma kodolus, paziņoja arī padomju zinātnieku grupa Dubnā, tomēr Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) darba grupa 1993. gadā atzina, ka jaunā elementa veidošanās Dubnas institūtā nav bijusi pietiekami ticama un nolēma nosaukt to Bērkli fiziķa Glenna Sīborga — zinātnieka, kurš piedalījies plutonija un deviņu citu transurāna elementu atklāšanā — vārdā. Sīborgs kļuva par pirmo zinātnieku, kura vārdā nosaukts ķīmisks elements, viņam dzīvam esot.

Atsauces

↑ «sībordžijs». Akadēmiskā terminu datubāze. Skatīts: 2019. gada 6. februārī.
↑ Utyonkov, V. K.; Brewer, N. T.; Oganessian, Yu. Ts.; Rykaczewski, K. P.; Abdullin, F. Sh.; Dimitriev, S. N.; Grzywacz, R. K.; Itkis, M. G. et al. (30 January 2018). "Neutron-deficient superheavy nuclei obtained in the ²⁴⁰Pu+⁴⁸Ca reaction". Physical Review C 97 (14320): 1–10. Bibcode 2018PhRvC..97a4320U. doi:10.1103/PhysRevC.97.014320.