Rezerfordijs
Rezerfordijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Rf un atomskaitli 104, nosaukts jaunzēlandiešu fiziķa Ernesta Rezerforda vārdā. Rezerfordijs nav sastopams dabā, to iegūst tikai laboratorijās. Tas ir ļoti radioaktīvs metāls. Rezerfordijam ir zināmi 16 izotopi un 5 kodolu izomēri. Stabilākā izotopa rezerfordija-267 pussabrukšanas periods ir apmēram 1,3 stundas.[1]
Rezerfordijs | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Oksidēšanas pakāpes | +4 | ||||||
Blīvums | 23 000 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 2400 K (2100 °C) |
Bijušajā Padomju Savienībā 104. elementu sauca par kurčatoviju (simbols Ku) par godu atomfiziķim Igoram Kurčatovam (arī šajā laikā latviski izdotajās grāmatās lietots šis nosaukums). 1997. gadā Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) oficiāli pieņēma nosaukumu “rezerfordijs”, līdz tam oficiālais nosaukums bija “unnilkvadijs” (Unq).
Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā rezerfordijs ir d bloka elements un otrais no ceturtās rindas pārejas metāliem. Tas ir 7. perioda un 4. grupas ķīmiskais elements. Rezerfordijs vairs nepieder pie aktinīdiem, kā iepriekšējie elementi, bet ir hafnija analogs. Par rezerfordiju ir zināms ļoti maz, jo tas nekad nav iegūts lielos daudzumos. Rezerfordija ķīmiskās īpašības ir noskaidrotas tikai daļēji.
Iegūšana Labot
Rezerfordija atomus var iegūt, bombardējot plutoniju ar neona kodoliem vai kaliforniju ar oglekļa kodoliem:
- 24294Pu + 2210Ne → 260104Rf + 40n.
Izotopi Labot
Rezerfordijam nav stabilu vai dabā sastopamu izotopu. Laboratorijas apstākļos ir iegūti 16 izotopi, kuru masas skaitlis ir no 253 līdz 270, izņemot 264 un 269. Stabilākā izotopa rezerfordija-267 pussabrukšanas periods ir apmēram 1,3 stundas.[1]
Atsauces Labot
- ↑ 1,0 1,1 Sonzogni, Alejandro. «Interactive Chart of Nuclides». National Nuclear Data Center : Brookhaven National Laboratory. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-20. Skatīts: 2008-06-06.
Ārējās saites Labot
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rezerfordijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |