Sārmu metāli

Sārmu metāli ir periodiskās tabulas IA grupas ķīmiskie elementi. Sārmu metāli ir litijs, nātrijs, kālijs, rubīdijs, cēzijs un francijs. Šie metāli tā tiek saukti, jo, reaģējot ar ūdeni, veido sārmus (hidroksīdus). Sārmu metāli ir visaktīvākie metāli un brīvā veidā dabā nav sastopami, jo intensīvi reaģē ar ūdeni un gaisā esošo skābekli. Nātrijs un kālijs ir 6. un 7. izplatītākais ķīmiskais elements Zemes garozā^[1], toties francija Zemes garozā tikpat kā nav, jo tas ir ļoti radioaktīvs. Sārmu metālus brīvā veidā iegūst, elektrolizējot to savienojumu (parasti hlorīdu vai hidroksīdu) kausējumus. Palielinoties atommasai, palielinās ķīmiskā aktivitāte.

Fizikālās īpašībasLabot

Sārmu metāliem ir zemas kušanas temperatūras, piemēram, litijs kūst 180 °C temperatūrā, bet cēzijs jau 28 °C. Šie elementi ir labi siltumvadītāji un elektrovadītāji. Tie ir arī mīksti, viegli griežami ar nazi. Arī to blīvums, salīdzinot ar citiem metāliem, ir mazs.

Sārmu metāliem ir vismazākā elektronegativitāte, tāpēc tie reaģē ar dažādiem nemetāliem. Mazliet no pārējiem sārmu metāliem atšķiras litijs. Salīdzinot ar citiem sārmu metāliem, tas sliktāk reaģē ar ūdeni, skābekli un halogēniem, toties labāk reaģē ar slāpekli, oglekli un ūdeņradi.