Plutonijs
Plutonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pu un atomskaitli 94. Tīrs plutonijs ir sudrabbalts, radioaktīvs metāls. Plutonijs ir mākslīgi iegūts elements (izņemot vienu izotopu 244Pu, kurš dabā nelielos daudzumos ir atrasts urāna rūdā). Rūpnieciski plutoniju atomreaktoros ražo no urāna. Savienojumos plutonija oksidēšanas pakāpes ir +3, +4, +5, +6, +7, bet visbiežāk plutonijs ir četrvērtīgs.
Plutonijs | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Plutonija paraugi un kvēlojoša plutonija-238 kapsula radioizotopu termoģeneratorā | |||||||
Oksidēšanas pakāpes | +3, +4, +5, +6, +7 | ||||||
Elektronegativitāte | 1,36 | ||||||
Blīvums | 19 816 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 912,5 K (639,4 °C) | ||||||
Viršanas temperatūra | 3501 K (3228 °C) |
Visi plutonija savienojumi ir indīgi! |
Vēsture
labot šo sadaļu1934. gadā Enriko Fermi un zinātnieku komanda no Romas Universitātes ziņoja, ka ir atklājuši jaunu ķīmisko elementu, kura kārtas numurs ir 94. Fermi to nosauca par hesperiju (latīņu: hesperium). Patiesībā tas bija bārija, kriptona un dažu citu elementu maisījums.
1940. gada 14. decembrī Kalifornijas Universitātes zinātnieki Glenns Sīborgs (Glenn Seaborg), Edvīns Makmillans (Edwin McMillan), Džozefs V. Kenedijs (Joseph W. Kennedy) un Arturs Vals (Arthur Wahl) ciklotronā ar deitēriju bombardēja urānu–238. Viņi izolēja jaunu ķīmisko elementu. 1941. gada 23. februārī tas tika identificēts.
Plutonijs ir nosaukts par godu Saules sistēmas planētai Plutonam (tajā laikā Plutonu uzskatīja par pilnvērtīgu planētu). Jaunatklātais elements ir nākamais elements periodiskajā tabulā aiz neptūnija. Arī Saules sistēmā Plutons bija nākamā planēta aiz Neptūna.
Izotopi
labot šo sadaļuVisi plutonija izotopi ir radioaktīvi. Svarīgākie trīs plutonija izotopi: 238Pu, 239Pu un 244Pu. No tiem stabilākais ir 244Pu, kura pussabrukšanas periods ir 80,8 miljoni gadu. Tieši tāpēc šis izotops vēl ir atrodams dabā, jo kopš Zemes izveidošanās vēl nav paspējis sabrukt viss šī izotopa daudzums.[1] Dabā plutonijs izotopa 244Pu formā nelielos daudzumos ir sastopams urāna rūdā, kur tā koncentrācija ir dažas daļiņas no triljona.
Visi pārējie izotopi ir mākslīgi radīti. Ir zināmi vēl 17 mākslīgi plutonija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 228 līdz 247.
Izmantošana
labot šo sadaļuPlutonijam ir dažādi pielietojumi. Plutoniju-238 lieto radioizotopu termoelektroģeneratoros elektrības ieguvei nepieejamās vietās.
Plutonijs-239 ir viens no trijiem skaldmateriāliem, ko var lietot kodolieročos (pārējie divi ir urāns-235 un urāns-233). Šo plutonija izotopu iegūst brīderu reaktoros, kur tas veidojas, urānu-238 bombardējot ar ātrajiem neitroniem.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Hoffman, D. C.; Lawrence, F. O.; Mewherter, J. L.; Rourke, F. M. (1971). "Detection of Plutonium-244 in Nature". Nature 234: 132–134. doi:10.1038/234132a0.
- ↑ «Plutonium Bomb».
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Plutonijs.
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |