Atvērt galveno izvēlni

Darmštatijs

ķīmiskais elements ar atomnumuru 110 un simbolu Ds

Darmštatijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Ds un atomskaitli 110. Tas ir ļoti radioaktīvs. Smagākais zināmais darmštatija izotops (darmštatijs-281) ir arī pats stabilākais un tā pussabrukšanas periods ir apmēram 20 sekundes.[1] Pirmo reizi 110. elements sintezēts 1994. gadā Darmštates Smago jonu pētījumu centrā un 2003. gadā ar Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) lēmumu oficiāli nosaukts par godu Darmštatei.

Darmštatijs
110
2
16
32
32
18
8
2
Ds

[281] g/mol

[Rn]5f146d87s2
Ds-TableImage.png
Blīvums (prognozēts) 34 800 kg/m3

Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā darmštatijs ir d-bloka pārejas metāls. Tas ir 7. perioda un 10. grupas ķīmiskais elements, lai gan pašlaik nav pierādīts, ka ķīmiskās īpašības ir līdzīgas citiem 10. grupas ķīmiskajiem elementiem, piemēram, platīnam.

Satura rādītājs

IzotopiLabot

Dabā darmštatijs nav sastopams. Tas ir mākslīgs ķīmiskais elements. Laboratorijas apstākļos ir iegūti darmštatija izotpi, kuru masas skaitlis ir no 267 līdz 281.[1] Darmštatijs-281 ir visstabilākais, tā pussabrukšanas periods ir aptuveni 20 sekundes.

IegūšanaLabot

Darmštatiju var iegūt svina un niķeļa vai plutonija un sēra kodolreakcijās:

 ,

 ,

 .

Darmštatijs veidojas arī kopernikija izotopu 283Cn un 285Cn alfa sabrukšanas procesā.

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 «Isotopes of the Element Darmstadtium» (angļu). Jefferson Lab. Skatīts: 2019. gada 23. janvārī.

Ārējās saitesLabot