Skābeklis

Skābeklis
8	; ; ; ; ; 6; 2
	O; 15,9994 g/mol
	1s2 2s2 2p4
	; Skābekļa spīdēšana elektriskajā laukā un skābekļa molekulas struktūrformula ar starpatomu attālumu
Oksidēšanas pakāpes	+2, +1, −1, −2
Elektronegativitāte	3,44
Blīvums	1,429 kg/m3
Kušanas temperatūra	50,35 K (-218,79 °C)
Viršanas temperatūra	90,18 K (-182,95 °C)

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8. Skābeklis periodiskajā tabulā ir pieskaitāms 2. perioda elementiem, kā arī pie halkogēniem, tomēr šo grupu bieži vien neizdala atsevišķi. Skābeklis ir tipisks nemetāls. Normālos apstākļos skābeklis veido vienkāršo vielu, kam ir divatomu molekulas ar ķīmisko formulu O₂. Molekulārajam skābeklim nav ne krāsas, ne smaržas, ne garšas. Brīvā veidā skābeklis ir sastopams gaisa sastāvā. Dabā skābeklis ir sastopams kā visu skābekļa savienojumu komponents (lielākajā daļā sāļu un visos oksīdos - ūdenī, silīcija dioksīdā (kvarca smiltīs), karbonātos). Bināros skābekļa savienojumus ar citiem elementiem sauc par oksīdiem. Savienojumos skābeklis parasti ir divvērtīgs, ar oksidēšanas pakāpi −2 (savienojumos ar fluoru ir iespējama oksidēšanas pakāpe +1 un +2). Dažreiz uzskata, ka ozona molekulā un ozonīda jonā centrālā skābekļa atoma oksidēšanas pakāpe ir +4.^[1] Visumā tas ir trešais visbiežāk sastopamais elements (vēl izplatītāki ir tikai ūdeņradis un hēlijs)^[2] un viens no izplatītākajiem Zemes garozā.^[3]

Var uzskatīt, ka skābeklim ir trīs alotropiskie veidi - skābeklis O₂, ozons O₃ un atomārais skābeklis O, ko arī dažkārt uzskata par alotropisko veidu. Dabā sastopams skābeklis O₂ un ozons O₃. Ozons veidojas negaisa laikā zibens iedarbības rezultātā. Tam ir neatsverama nozīme Zemes atmosfēras ārējo apvalku funkcijās. Atmosfēras gaisa sastāvā pēc tilpuma ir aptuveni 20,95% skābekļa.

Skābekļa ķīmiskās īpašības Labot

Augstās temperatūrās skābeklis ir ļoti aktīvs nemetāls. Tas tieši savienojas ar visām vienkāršām vielām, izņemot halogēnus, cēlmetālus un cēlgāzes. Daudzas vielas gaisā un tīrā skābeklī lēnām oksidējas. Oksidēšanās notiek arī dzīvajos organismos - to ir vienkārši pierādīt, jo, piemēram, izelpotajā gaisā vienmēr ir mazāk skābekļa nekā ieelpojamā.

Skatīt arī Labot

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skābeklis

Atsauces un piezīmes Labot

↑ Nails Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1978, 326. lpp.
↑ John Emsley. «Oxygen». Nature's Building Blocks: An A-Z Guide to the Elements. Oxford, England, UK : Oxford University Press, 2001. 297. lpp. ISBN 0198503407.
↑ «Oxygen». Los Alamos National Laboratory. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2007. gada 16. decembrī.