Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8. Skābeklis periodiskajā tabulā ir pieskaitāms 2. perioda elementiem, kā arī pie halkogēniem, tomēr šo grupu bieži vien neizdala atsevišķi. Skābeklis ir tipisks nemetāls. Normālos apstākļos skābeklis veido vienkāršo vielu, kam ir divatomu molekulas ar ķīmisko formulu O2. Molekulārajam skābeklim nav ne krāsas, ne smaržas, ne garšas. Brīvā veidā skābeklis ir sastopams gaisa sastāvā. Dabā skābeklis ir sastopams kā visu skābekļa savienojumu komponents (lielākajā daļā sāļu un visos oksīdos - ūdenī, silīcija dioksīdā (kvarca smiltīs), karbonātos). Bināros skābekļa savienojumus ar citiem elementiem sauc par oksīdiem. Savienojumos skābeklis parasti ir divvērtīgs, ar oksidēšanas pakāpi −2 (savienojumos ar fluoru ir iespējama oksidēšanas pakāpe +1 un +2). Dažreiz uzskata, ka ozona molekulā un ozonīda jonā centrālā skābekļa atoma oksidēšanas pakāpe ir +4.[1] Visumā tas ir trešais visbiežāk sastopamais elements (vēl izplatītāki ir tikai ūdeņradis un hēlijs)[2] un viens no izplatītākajiem Zemes garozā.[3]
| Skābeklis |
|---|
|
|
| 8
|
6
2
| O
15,9994 g/mol
| | 1s2 2s2 2p4
|
|
|
|
 
Skābekļa spīdēšana elektriskajā laukā un skābekļa molekulas struktūrformula ar starpatomu attālumu |
|
|
| Oksidēšanas pakāpes |
+2, +1, −1, −2 |
|---|
| Elektronegativitāte |
3,44 |
|---|
| Blīvums |
1,429 kg/m3 |
|---|
| Kušanas temperatūra |
50,35 K (-218,79 °C) |
|---|
| Viršanas temperatūra |
90,18 K (-182,95 °C) |
|---|
Var uzskatīt, ka skābeklim ir trīs alotropiskie veidi - skābeklis O2, ozons O3 un atomārais skābeklis O, ko arī dažkārt uzskata par alotropisko veidu. Dabā sastopams skābeklis O2 un ozons O3. Ozons veidojas negaisa laikā zibens iedarbības rezultātā. Tam ir neatsverama nozīme Zemes atmosfēras ārējo apvalku funkcijās. Atmosfēras gaisa sastāvā pēc tilpuma ir aptuveni 20,95% skābekļa.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skābeklis.
