Niobijs

ķīmiskais elements

Niobijs, agrāk kolumbijs, ir ķīmiskais elements ar simbolu Nb (agrāk Cb) un atomskaitli 41. Tas ir mīksts, pelēks un elastīgs pārejas metāls. Niobijs dabā nav sastopams brīvā veidā, jo ļoti viegli oksidējas. Niobiju iegūst no kolumbīta minerāla. Niobijs parasti atrodams kopā ar tantalu. Niobiju lieto dažādiem sakausējumiem. Savienojumos tam var būt oksidēšanas pakāpe +2, +3 un +5; galvenokārt niobijs tomēr ir piecvērtīgs.

Niobijs
41


1
12
18
8
2
Nb

92,90637(2) g/mol

[Kr]4d45s1
     
Ļoti tīra niobija kristāli un anodēta niobija kubiņš; niobija rūdas — kolumbīta — paraugs
Oksidēšanas pakāpes +5, +3, +2
Elektronegativitāte 1,6
Blīvums 8570 kg/m3
Kušanas temperatūra 2750 K (2477 °C)
Viršanas temperatūra 5017 K (4744 °C)

1801. gadā angļu ķīmiķis Čārlzs Hetčets (Charles Hatchett) atklāja jaunu ķīmisko elementu. Viņš elementu atklāja, pētot kolumbīta minerālu, un nosauca jaunatklāto elementu par kolumbiju. 1846. gadā, kad bija noskaidrots, ka patiesībā kolumbijs ir divu ķīmisko elementu sajaukums, kolumbiju pārsauca par niobiju, bet otru elementu, kas līdz tam tika uzskatīts par kolumbija alotropisko formu, nosauca par tantalu.[1] Nioba sengrieķu mitoloģijā ir Tantala meita.

1864. gadā zviedru ķīmiķis Kristians Vilhelms Blumstrands (Christian Wilhelm Blomstrand) pirmo reizi ieguva niobiju tīrā veidā.[1]

Atrašanās dabā

labot šo sadaļu

Niobijs dabā nav sastopams brīvā veidā, jo ļoti viegli oksidējas. Niobijs minerālos parasti atrodams kopā ar tantalu. Viens no izplatītākajiem minerāliem, kas satur niobiju, ir kolumbīts jeb niobīts ((Fe,Mn)(Nb,Ta)2O6). Zemes garozā niobija koncentrācija ir aptuveni 20 daļiņas no miljona.

Dabā ir sastopams tikai viens stabils niobija izotops — 93Nb.[2] Laboratorijas apstākļos ir iegūti vēl vairāki izotopi. Kopējais izotopu skaits sasniedz 32, kuru masas skaitlis ir no 81 līdz 113.

Niobijs tiek izmantots sakausējumu ražošanā, kuri spēj izturēt augstas temperatūras, un īpašu nerūsējošu tēraudu ražošanā.[3] Neliels niobija daudzums palielina citu metālu stiprību.

  1. 1,0 1,1 «Niobium - historical information» (angliski). Webelements.com. Skatīts: 2014. gada 18. februārī.
  2. «Isotopes of the Element Niobium» (angliski). Jefferson Lab. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 12. Februāris. Skatīts: 2014. gada 18. februārī.
  3. «Niobium (Nb)» (angliski). Lenntech. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 22. Janvāris. Skatīts: 2014. gada 18. februārī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu