Rentgenijs

Rentgenijs
111	2; 17; 32; 32; 18; 8; 2
	Rg; [281] g/mol
	[Rn]5f146d97s2
Oksidēšanas pakāpes	+5, +3, +1, −1 (prognozēts)
Blīvums	28 700 (prognozēts) kg/m3

Rentgenijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Rg un atomskaitli 111. Tas ir ļoti radioaktīvs un mākslīgi iegūts ķīmiskais elements (dabā šis elements nav sastopams). Pirmo reizi iegūts 1994. gadā. Nosaukts par godu vācu fiziķim Vilhelmam Rentgenam. Tiek sagaidīts, ka ķīmiskā elementa īpašības būs līdzīgas zelta ķīmiskajām īpašībām.^[1]

Izotopi

Iegūti 7 rentgenija izotopi; stabilākais no tiem ir rentgenijs-281, kura radioaktīvās pussabrukšanas periods ir 22,8 sekundes. Izotopa rentgenija-272 pussabrukšanas periods ir tikai 1,6 milisekundes. Izotopu masas skaitlis ir no 272 līdz 282.^[2]

Vēsture

Saskaņā ar Dmitrija Mendeļejeva izstrādāto paredzamo elementu nosaukšanas sistēmu, sākotnēji periodiskajā tabulā šo elementu paredzēja ar nosaukumu ekazelts. 1979. gadā IUPAC ieteica to nosaukt par unununiju (ķīmiskais simbols: Uuu). Unununijs pirmo reizi tika sintezēts 1994. gada 8. decembrī Darmštates Smago jonu pētījumu centrā. Tas tika panākts bombardējot bismutu ar niķeļa atomiem.

209
83Bi + 64
28Ni → 272
111Rg + 1
0n

Signāla ilgums par jaunā ķīmiskā elementa pastāvēšanu bija mazāk par 0,002 sekundēm.^[1] Pēc tam alfa sabrukšanā tas pārvērtās par meitneriju un vēlreiz tāpat par boriju. Arī šo elementu izotopi tika pirmo reizi reģistrēti.^[1]

272
111Rg → 268
109Mt + 4
2α

268
109Mt → 264
107Bh + 4
2α

2004. gadā ar IUPAC lēmumu oficiāli nosaukts par godu vācu fiziķim, Nobela prēmijas fizikā laureātam Vilhelmam Rentgenam.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 David R. Lide, C. R. Hammond. CRC Handbook of Chemistry and Physics, 84th Edition. CRC Press, 2003. 4-11. lpp. ISBN 9780849304842. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 24. jūlijā.
↑ «Isotopes of the Element Roentgenium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2017. gada 3. martā.