Einšteinijs
Einšteinijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Es un atomskaitli 99. Tas ir metālisks radioaktīvais elements, kas pieder pie aktinīdiem. Einšteinijs nosaukts par godu Albertam Einšteinam. Tas pirmo reizi atklāts 1952. gada decembrī ūdeņraža bumbas sprādziena radioaktīvajos nokrišņos, kur veidojies no urāna, tā kodoliem satverot lielu daudzumu neitronu. Šādiem kodoliem raksturīga daudzkārtēja bēta sabrukšana, kas katrreiz noved pie jauna, periodiskajā tabulā pa labi esoša elementa veidošanās. Einšteiniju izmanto sevišķi smago un nestabilo elementu kodolu sintēzei.
Einšteinijs | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Oksidēšanas pakāpes | +2, +3, +4 | ||||||
Elektronegativitāte | 1,3 | ||||||
Blīvums | 8840 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 1133 K (860 °C) |
Izotopi labot šo sadaļu
Stabilākais einšteinija izotops ir 252Es, kura pussabrukšanas periods ir 471,7 dienas.[1] Nākamie stabilākie izotopi ir 254Es (275,7 dienas), 255Es (39,8 dienas) un 253Es (20,47 dienas).[1] Ir iegūti einšteinija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 240 līdz 258.[1] Visi einšteinija izotopi ir radioaktīvi.
Vēsture labot šo sadaļu
Einšteinijs un nākamais elements periodiskajā tabulā fermijs iegūts Losalamosas nacionālajā laboratorijā no radioaktīvajiem putekļiem, kas iegūti no 1952. gada 1. novembrī notikušā ūdeņraža bumbas Ivy Mike izmēģinājuma Enivetokas atolā, Klusā okeāna dienvidos. Uz atola koraļļiem tika konstatēts lielāks einšteinija daudzums. Militārās slepenības dēļ sākotnēji informācija netika publicēta.[2]
Ķīmiskais elements nosaukts par godu Albertam Einšteinam, lai gan viņam nav saistība ar elementa atklāšanu vai tā pētīšanu.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Isotopes of the Element Einsteinium» (angļu). Jefferson Lab. Skatīts: 2018. gada 14. augustā.
- ↑ Albert Ghiorso. «Einsteinium and Fermium». Chemical & Engineering News.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Einšteinijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |