Einšteinijs

Einšteinijs
99	2; 8; 29; 32; 18; 8; 2
	Es; [252] g/mol
	[Rn]5f117s2
Oksidēšanas pakāpes	+2, +3, +4
Elektronegativitāte	1,3
Blīvums	8840 kg/m3
Kušanas temperatūra	1133 K (860 °C)
Viršanas temperatūra	1269 K (996 °C) (aplēses)

Einšteinijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Es un atomskaitli 99. Tas ir metālisks radioaktīvais elements, kas pieder pie aktinīdiem. Einšteinijs nosaukts par godu Albertam Einšteinam. Tas pirmo reizi atklāts 1952. gada decembrī ūdeņraža bumbas sprādziena radioaktīvajos nokrišņos, kur veidojies no urāna, tā kodoliem satverot lielu daudzumu neitronu. Šādiem kodoliem raksturīga daudzkārtēja bēta sabrukšana, kas katrreiz noved pie jauna, periodiskajā tabulā pa labi esoša elementa veidošanās. Einšteiniju izmanto sevišķi smago un nestabilo elementu kodolu sintēzei, piemēram, kodolreaktoros, lai iegūtu citus smagākus elementus kā fermiju. To izmanto arī zinātniskajā pētniecībā. Dabā einšteinijs nav sastopams.

Īpašības

Fizikālās īpašības

Einšteinijs ir mākslīgi iegūts ķīmiskais elements. Tas ir aktinīds ar sudrabainu spīdumu. Tā blīvums normālos apstākļos ir 8840 kg/m³ (8,84 g/cm³). Tā kušanas temperatūra ir 860 °C. Einšteinijs ir mīksts metāls, kura tilpuma elastības modulis ir tikai 15 GPa, kas ir viens no mazākajiem metāliem, kas nav sārmu metāli. Einšteinija elektronu konfigurācija ir [Rn]5f¹¹7s².

Ķīmiskās īpašības

Einšteinija ķīmiskās īpašības ir līdzīgas citu aktinīdu ķīmiskajām īpašībām. Tā oksidēšanas pakāpe parasti ir +3, bet var būt arī +2 vai +4. Einšteinijs veido savienojumus ar skābēm un dažiem nemetālu elementiem. Lielākoties šie savienojumi ir pētīti laboratorijās. Ir izpētīti einšteinija oksīdi.

Izotopi

Einšteinija izotopi ir nestabili un pakļauti radioaktīvajai sabrukšanai. Stabilākais einšteinija izotops ir ²⁵²Es, kura pussabrukšanas periods ir 471,7 dienas.^[1] Nākamie stabilākie izotopi ir ²⁵⁴Es (275,7 dienas), ²⁵⁵Es (39,8 dienas) un ²⁵³Es (20,47 dienas).^[1] Ir iegūti einšteinija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 240 līdz 258.^[1] Visi einšteinija izotopi ir radioaktīvi.

Vēsture

Einšteinijs un nākamais elements periodiskajā tabulā fermijs iegūts Losalamosas nacionālajā laboratorijā no radioaktīvajiem putekļiem, kas iegūti no 1952. gada 1. novembrī notikušā ūdeņraža bumbas Ivy Mike izmēģinājuma Enivetokas atolā, Klusā okeāna dienvidos. Uz atola koraļļiem tika konstatēts lielāks einšteinija daudzums. Militārās slepenības dēļ sākotnēji informācija netika publicēta.^[2]

Ķīmiskais elements nosaukts par godu Albertam Einšteinam, lai gan viņam nav saistība ar elementa atklāšanu vai tā pētīšanu.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 «Isotopes of the Element Einsteinium» (angļu). Jefferson Lab. Skatīts: 2018. gada 14. augustā.
↑ Albert Ghiorso. «Einsteinium and Fermium». Chemical & Engineering News.