Atvērt galveno izvēlni

Einšteinijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Es un atomskaitli 99. Tas ir metālisks radioaktīvais elements, kas pieder pie aktinīdiem. Einšteinijs nosaukts par godu Albertam Einšteinam. Tas pirmo reizi atklāts 1952. gada decembrī ūdeņraža bumbas sprādziena radioaktīvajos nokrišņos, kur veidojies no urāna, tā kodoliem satverot lielu daudzumu neitronu. Šādiem kodoliem raksturīga daudzkārtēja bēta sabrukšana, kas katrreiz noved pie jauna, periodiskajā tabulā pa labi esoša elementa veidošanās. Einšteiniju izmanto sevišķi smago un nestabilo elementu kodolu sintēzei.

Einšteinijs
99
2
8
29
32
18
8
2
Es

[252] g/mol

[Rn]5f117s2
Es-TableImage.svg
Oksidēšanas pakāpes +2, +3, +4
Elektronegativitāte 1,3
Blīvums 8840 kg/m3
Kušanas temperatūra 1133 K (860 °C)

IzotopiLabot

Stabilākais einšteinija izotops ir 252Es, kura pussabrukšanas periods ir 471,7 dienas.[1] Nākamie stabilākie izotopi ir 254Es (275,7 dienas), 255Es (39,8 dienas) un 253Es (20,47 dienas).[1] Ir iegūti einšteinija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 240 līdz 258.[1] Visi einšteinija izotopi ir radioaktīvi.

VēstureLabot

Einšteinijs un nākamais elements periodiskajā tabulā fermijs iegūts Losalamosas nacionālajā laboratorijā no radioaktīvajiem putekļiem, kas iegūti no 1952. gada 1. novembrī notikušā ūdeņraža bumbas Ivy Mike izmēģinājuma Enivetokas atolā, Klusā okeāna dienvidos. Uz atola koraļļiem tika konstatēts lielāks einšteinija daudzums. Militārās slepenības dēļ sākotnēji informācija netika publicēta.[2]

Ķīmiskais elements nosaukts par godu Albertam Einšteinam, lai gan viņam nav saistība ar elementa atklāšanu vai tā pētīšanu.

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 «Isotopes of the Element Einsteinium» (angļu). Jefferson Lab. Skatīts: 2018. gada 14. augustā.
  2. Albert Ghiorso. «Einsteinium and Fermium». Chemical & Engineering News.

Ārējās saitesLabot