Aktīnijs
Aktīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ac un atomskaitli 89. Tas ir mīksts, sudrabbalts radioaktīvs pārejas metāls. Stabilākā aktīnija izotopa 227Ac pussabrukšanas periods ir 21,8 gadi. Dabā tas ir sastopams urāna rūdās. Parasti aktīniju iegūst atomreaktoros no rādija. Aktīnijs ir apmēram 150 reizes radioaktīvāks par rādiju un to var lietot par radiācijas avotu.
| Aktīnijs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +3 | ||||||
| Elektronegativitāte | 1,1 | ||||||
| Blīvums | 10070 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 1323 K (1050 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 3471 K (3198 °C) | ||||||
No aktīnija nosaukuma ir radies aktinīdu elementu saimes nosaukums. Šo saimi veido 14 ķīmiskie elementi, kas periodiskajā tabulā atrodas uzreiz aiz aktīnija.
VēstureLabot
Aktīniju 1899. gadā atklāja franču ķīmiķis Andrē-Luī Debjerns (André-Louis Debierne). 1902. gadā, neatkarīgi no Debjerna pētījumiem, to vēlreiz atklāja vācu ķīmiķis Frīdrihs Oskars Gīsels (Friedrich Oskar Giesel). Elementa nosaukums ir radies no grieķu vārda ἀκτίς (aktis), kas nozīmē ‘stars’. Gīsels elementu nodēvēja par emanium, bet, kad tika konstatēts, ka viņš ir atklājis to pašu elementu, kuru jau bija atklājis Debjerns, tad atstāja elementam tā sākotnējo nosaukumu.
Atrašanās dabāLabot
Dabā aktīnijs ir sastopams urāna rūdās, piemēram, minerāla uraninīta sastāvā. Viena tonna urāna rūdas satur aptuveni 0,2 miligramus aktīnija.[1]
IzotopiLabot
Dabā ir sastopams tikai viens aktīnija izotops — 227Ac. Tā pussabrukšanas periods ir 21,772 gadi. Ir identificēti vēl 30 izotopi, kuru masas skaitlis ir no 206 līdz 237.[2]
IzmantošanaLabot
Aktīnijs ir aptuveni 150 reizes radioaktīvāks nekā rādijs, tāpēc tas ir nozīmīgs neitronu avots.[3] Tam nav citu nozīmīgu rūpniecībā izmantošanas veidu.
AtsaucesLabot
- ↑ Hagemann, French (1950). "The Isolation of Actinium". Journal of the American Chemical Society 72 (2): 768. doi:10.1021/ja01158a033.
- ↑ «Isotopes of the Element Actinium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2014. gada 14. februārī.
- ↑ «Actinium» (angliski). Lenntech. Skatīts: 2014. gada 14. februārī.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aktīnijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |