Indijs
Indijs ir ķīmiskais elements ar simbolu In un atomskaitli 49. Tas ir 13. (agrāk IIIB) (bora—alumīnija) grupas elements. Indijs dabā galvenokārt ir sastopams kā piemaisījums cinka rūdām. Indijs ir samērā mīksts metāls. To galvenokārt lieto viegli kūstošiem sakausējumiem (sakausējums ar galliju normālos apstākļos ir šķidrums, turklāt tas ir mazāk toksisks par dzīvsudrabu). Indijam savienojumos parasti ir oksidēšanas pakāpe +3.
Indijs | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Tīra indija klucīši un izkausēts indijs | |||||||
Oksidēšanas pakāpes | +3 | ||||||
Elektronegativitāte | 1,78 | ||||||
Blīvums | 7310 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 429,7485 K (156,5985 °C) | ||||||
Viršanas temperatūra | 2345 K (2072 °C) |
Vēsture
labot šo sadaļuIndiju 1863. gadā atklāja vācu ķīmiķi Ferdinands Reihs (Ferdinand Reich) un Hieronīms Teodors Rihters (Hieronymous Theodor Richter). Elementa nosaukums ir radies no tā spektrāllīniju krāsas. Šī krāsa ir indigo zila. No grieķu valodas indikon nozīmē ‘zilā krāsa’.
Atrašanās dabā
labot šo sadaļuZemes garozā indijs ir ļoti reti sastopams ķīmiskais elements. Tā koncentrācija ir aptuveni 49 daļiņas no miljarda. Galvenokārt ir sastopams kā piemaisījums cinka rūdām.
Izotopi
labot šo sadaļuDabā ir sastopami divi indija izotopi: radioaktīvais 115In (95,71% no kopējā daudzuma) un stabilais 113In (4,29%).[1] Mākslīgi ir iegūti vēl 37 radioizotopi, kuru masas skaitlis ir no 97 līdz 135.
Fizikālās īpašības
labot šo sadaļuIndijas ir sudrabbalts, ļoti mīksts metāls, kuru var sagriezt ar nazi. Tā kristāliskā struktūra ir tetragonālā singonija.
Indijas atommasa ir 114,818 g/mol, cietība pēc Mosa skalas ir 1,2, bet blīvums ir 7310 kg/m³. Indija kušanas temperatūra ir 156,5985 °C, bet viršanas temperatūra ir 2072 °C. Īpatnējā pretestība ir 83,7 nΩ·m (8,37×10-8 Ωm). Standarta elektrodpotenciāls (In/In+3) ir −0,338 V.
Ķīmiskās īpašības
labot šo sadaļuĶīmiskās īpašības ir ļoti līdzīgas gallija īpašībām. Lai gan indija oksidēšanas pakāpe visbiežāk ir +3, tas normālos apstākļos ir stabils gan gaisā, gan ūdenī. Ar skābekli tas oksidējas tikai karsējot (veidojas indija oksīds In2O3). Indijs veido indija sāļu šķīdumus tikai ar spēcīgām skābēm, bet nereaģē ar sārmiem.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Isotopes of the Element Indium» (angliski). Jefferson Lab. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. decembrī. Skatīts: 2014. gada 17. maijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Indijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |