Disprozijs

ķīmiskais elements ar simbolu Dy un atomskaitli 66

Disprozijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Dy un atomskaitli 66. Tas ir mīksts, sudrabbalts metāls. To lieto dažos specifiskos sakausējumos. Disproziju, tāpat kā pārējos lantanīdus, iegūst no polimetālu rūdām. Gandrīz visos savienojumos disprozijam ir oksidēšanas pakāpe +3, lai arī eksistē daži savienojumi, kur tā ir +2.

Disprozijs
66

2
8
28
18
8
2
Dy

162,50 g/mol

[Xe]4f106s2
    
Disprozija paraugi
Oksidēšanas pakāpes +3, +2
Elektronegativitāte 1,22
Blīvums 8540 kg/m3
Kušanas temperatūra 1680 K (1407 °C)
Viršanas temperatūra 2840 K (2567 °C)
Īpatnējā siltumietilpība 173 J/(kg K)
Īpatnējā pretestība 8,9×10-7 Ω·m

Īpašības labot šo sadaļu

Disprozijs ir metāls ar sudrabainu spožumu, normālos apstākļos ir relatīvi stabils saskarē ar gaisu. Disprozijam ir salīdzinoši liela magnētiskā uzņēmība, jutība, līdz ar to tas ir paramagnētiķis.

Disprozijs veido tādus ķīmiskos savienojumusdisprozija oksīdu Dy2O3, disprozija hlorīdu DyCl3 un disprozija nitrātu Dy(NO3)3 • 5H2O.

Izotopi labot šo sadaļu

Dabā ir sastopami septiņi disprozija izotopi. Visizplatītākais ir 164Dy, kas veido 28,260% no kopējā disprozija daudzuma.[1] Izplatīti ir arī 162Dy (25,475%), 163Dy (24,896%) un 161Dy (18,889%).[1] Mazāk izplatīti ir 160Dy (2,329%), 158Dy (0,095%) un 156Dy (0,056%).[1] Visi dabā sastopamie disprozija izotopi ir stabili.

Mākslīgi ir iegūti disprozija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 138 līdz 173.

Izmantošana labot šo sadaļu

Disprozijam nav daudz praktisku izmantošanas iespēju. Tomēr viens no nozīmīgākajiem disprozija izmantošanas veidiem kopā ar terbiju ir tā izmantošana magnetostriktīvos materiālos — materiālos, kas maina formu un izmēru to magnētiskā lauka ietekmē. Savukārt disprozija oksīda un niķeļa metālkeramika tiek izmantota, lai dzesētu kodolreaktoru stieņus,[2] jo disprozijs spēj absorbēt neitronus. Kombinācijā ar vanādiju un citiem retzemju metāliem izmanto lāzeru materiālu gatavošanā.[2]

Vēsture labot šo sadaļu

Disporzijs 1886. gadā atklāja franču ķīmiķis Pols Emīls Lekoks de Boabodrāns (Paul-Émile Lecoq de Boisbaudran). Elementa nosaukums ir cēlies no grieķu vārda δυσπρόσιτος (dysprositos), kas nozīmē ‘grūti iegūt’. Tīrā veidā pirmo reizi to ieguva 1950. gadā.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 «Isotopes of the Element Dysprosium» (angļu valodā). Jefferson Lab. Skatīts: 2016. gada 25. decembrī.
  2. 2,0 2,1 David R. Lide, C. R. Hammond. CRC Handbook of Chemistry and Physics, 84th Edition. CRC Press, 2003. 4-11. lpp. ISBN 9780849304842. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 22. jūlijā.

Ārējās saites labot šo sadaļu