Tehnēcijs

Tehnēcijs
43	; ; 2; 13; 18; 8; 2
	Tc; 98 g/mol
	[Kr]4d55s2
	; Tehnēcija paraugi un tehnēciju-99 saturoša preparāta injicēšana ar ekranētu šļirci
Oksidēšanas pakāpes	+2, +4, +5, +6, +7
Elektronegativitāte	1,9
Blīvums	11 000 kg/m3
Kušanas temperatūra	2430 K (2157 °C)
Viršanas temperatūra	4538 K (4265 °C)

Tehnēcijs (latīņu: technetium) ir ķīmiskais elements ar simbolu Tc un atomskaitli 43. Tas ir sintētisks elements — iegūts mākslīgi kodolreaktoros. Dabā tehnēcijs ārkārtīgi mazos daudzumos ir sastopams urāna rūdās. Tehnēcijs ir sudraboti pelēcīgs, kristālisks pārejas metāls, kas atrodas vienā apakšgrupā ar rēniju un mangānu, tādēļ to ķīmiskās īpašības ir samērā līdzīgas. Tehnēcijs ir radioaktīvs. Tehnēcijam ir iespējamas oksidēšanas pakāpes +2, +4, +5, +6 un +7. Izplatītākie savienojumi ir TcO₂ un Tc₂O₇, oksidējošā vidē eksistē arī pertehnāta jons TcO₄⁻. Tehnēciju galvenokārt iegūst atomreaktoros no urāna-235. Pirmais mākslīgi iegūtais ķīmiskais elements.^[1]

Vēsture labot šo sadaļu

Pirms elements tika atklāts, daudzas elementa Nr.43 īpašības 1871. gadā paredzēja Dmitrijs Mendeļejevs. Mendeļejevs atstāja šim elementam vietu paša veidotajā periodiskajā tabulā un nosauca to par ekamangānu (Em). 1925. gadā tika ziņots, ka ir atklāts Mendeļejeva paredzētais ķīmiskais elements.^[2] Tam pat tika iedots nosaukums — mazūrijs (masurium), tomēr šis ziņojums netika apstiprināts.^[2] Tikai 1937. gadā itāļu mineralogs Karlo Perrjers (Carlo Perrier) un fiziķis Emīlio Segrē (Emilio Segrè) ieguva tehnēcija izotopu ⁹⁷Tc. To viņi ieguva no molibdēna parauga, kas tika bombardēts ar deitroniem. Tā kā šo elementu ieguva mākslīgi, to nosauca par tehnēciju, jo grieķu valodas vārds τεχνητός (technētos) nozīmē ‘mākslīgs’.^[3] 1962. gadā tehnēcija izotopu ⁹⁹Tc atrada arī urāna rūdās Āfrikā.^[4]

Atrašanās dabā labot šo sadaļu

Tehnēcijas dabā ārkārtīgi mazos daudzumos ir sastopams urāna rūdās. Tehnēcijs ir konstatēts S, M un N tipa zvaigžņu spektros.^[4]

Izotopi labot šo sadaļu

Tehnēcijam ir 36 mākslīgi izotopi, kuru masas skaitlis ir no 85 līdz 120.^[5] Visi tā izotopi ir nestabili (tas ir pats vieglākais no šādiem elementiem). Visstabilākie tehnēcija izotopi ir ⁹⁷Tc un ⁹⁸Tc, kuru pussabrukšanas periodi ir 4,2 miljoni gadu.^[5] Arī izotopam ⁹⁹Tc pussabrukšanas periods ir salīdzinoši liels — 211 tūkstoši gadu.^[5]

Izmantošana labot šo sadaļu

Tehnēcija izotopu ⁹⁹Tc (tā metastabilo kodola izomēru ar pussabrukšanas periodu 6 stundas) plaši izmanto medicīnā diagnosticējošajām pārbaudēm (scintigrāfijai). Tas tiek lietots par bēta starojuma avotu.

Atsauces labot šo sadaļu

↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 551. lpp.
↑ ^2,0 ^2,1 «Technetium - historical information» (angliski). Webelements.com. Skatīts: 2014. gada 12. novembrī.
↑ Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 779. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
↑ ^4,0 ^4,1 «Technetium» (angliski). Los Alamos National Laboratory. Skatīts: 2014. gada 12. novembrī.
↑ ^5,0 ^5,1 ^5,2 «Isotopes of the Element Technetium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2014. gada 12. novembrī.