Kriptons

Kriptons
36	; ; ; 8; 18; 8; 2
	Kr; 83,798 g/mol
	[Ar]3d104s24p6
	; Kriptona spīdēšana elektriskajā laukā
Oksidēšanas pakāpes	+2
Elektronegativitāte	3,00
Blīvums	3,749 kg/m3
Kušanas temperatūra	115,79 K (-157,36 °C)
Viršanas temperatūra	119,93 K (-153,22 °C)

Kriptons ir ķīmiskais elements ar simbolu Kr un atomskaitli 36. Kriptons ir cēlgāze. Dabā kriptons ir sastopams mazos daudzumos brīvā veidā gaisā, no kā to arī iegūst frakcionēti destilējot sašķidrinātu gaisu. Kriptons ir ķīmiski ļoti inerts elements. Kriptons var veidot savienojumus ar fluoru un klatrātus ar ūdeni (atsevišķi atomi ietverti ledus kristāliskajā režģī).

Kriptonam ir raksturīgas briljantzaļas un oranžas spektrāllīnijas.

Vēsture Labot

Kriptonu 1898. gadā atklāja un pirmo reizi tīrā veidā ieguva skotu ķīmiķis sers Viljams Remzijs un viņa students Moriss Traverss (Morris Travers), pētot gaisa sastāvu. Ķīmiskā elementa nosaukums ir cēlies no grieķu vārda κρυπτός (kryptós), kas nozīmē "noslēpts".

No 1960. līdz 1983. gadam bijis spēkā šāda garuma mērvienības metra definīcija: metrs ir attālums, kurā 1 650 763,73 reizes ietilpa kriptona-86 atomu izstarotās oranžas gaismas viļņa garums.

Atrašanās dabā Labot

Dabā kriptons ir sastopams mazos daudzumos brīvā veidā Zemes atmosfērā. Gaisā kriptona daļiņu koncentrācija ir apmēram viens pret miljonu. Marsa atmosfērā ir apmēram 0,3 kriptona daļiņas uz miljonu,^[1] savukārt Visumā vēl mazāk — 0,04 daļinas uz miljonu.

Izotopi Labot

Dabā ir sastopami pieci stabili kriptona izotopi un viens radioaktīvs izotops. Vislielāko daļu veido kriptons-84 (56,987% no kopējā kriptona daudzuma).^[2] Pārējie izotopi ir kriptons-86 (17,279%), kriptons-83 (11,500%), kriptons-82 (11,593%), kriptons-80 (2,286%) un radioaktīvais kriptons-78 (0,355%).^[2] Ir zināmi vēl 27 izotopi, kas iegūti laboratorijas apstākļos. To masas skaitlis ir robežās no 69 līdz 101.

Bioloģiskā nozīme Labot

Kriptonam nav konstatēta kaut kāda bioloģiskā nozīme.

Iegūšana Labot

Kriptonu iegūst frakcionēti destilējot sašķidrinātu gaisu.

Fizikālās īpašības Labot

Kriptona viršanas temperatūra ir -153,22 °C, bet kušanas temperatūra ir -157,36 °C. Cietā agregātstāvoklī kriptons ir balta kristāliska viela. Tai ir malās centrēta kubiskā singonija. Kriptonam ir raksturīgas briljantzaļas un oranžas spektrāllīnijas.

Atsauces Labot

↑ «Krypton: geological information» (angliski). WebElements. Skatīts: 2013. gada 4. jūnijā.
↑ ^2,0 ^2,1 «Isotopes of the Element Krypton» (angliski). Jefferson Lab. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 7. maijā. Skatīts: 2013. gada 4. jūnijā.