Vikipēdija

Cēsu apriņķis

(Pāradresēts no Kokneses apriņķis)

Cēsu apriņķis (vācu: Kreis Wenden, krievu: Венденский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Cēsu apriņķis
(1566—1949)
Cēsu apriņķis 1940. gadā Cēsu apriņķis 1940. gadā
Cēsu rajona ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Cēsis
Kopējā platība: 3239,8 km2
Iedzīvotāji (1935):[1] 124 208
Blīvums (1935): 18.7 iedz./km2
Izveidots: 1566. gadā
Likvidēts: 1949. gadā
Cēsu apriņķis Vikikrātuvē

Pārdaugavas hercogistes sastāvā

labot šo sadaļu

Cēsu apriņķi (distriktu) izveidoja 1566. gadā Pārdaugavas hercogistes teritorijā. Pēc Livonijas kara 1582. gadā apriņķa vietā tika izveidots Cēsu prezidiāts, kuru 1598. gadā pārdēvēja par Cēsu vaivadiju. Tajā ietilpa arī Rīgas pilsēta.

Zviedru Vidzemes sastāvā

labot šo sadaļu
 
Cēsu province (apriņķis) kā Rīgas guberņas (bijušās Livonijas hercogistes) sastāvdaļa (1745)

Apriņķi atjaunoja pēc Altmarkas pamiera (1629) Zviedru Vidzemes sastāvā, taču tā pārvaldes centrs bija Kokneses pils.

Rīgas guberņas un vietniecības sastāvā

labot šo sadaļu

1783. gada reformā Cēsu apriņķa ziemeļdaļā tika izveidots Valkas apriņķis, bet dienviddaļu pievienoja Rīgas apriņķim.

Vidzemes guberņas sastāvā

labot šo sadaļu

Cēsu apriņķī ietilpa apriņķa pilsēta Cēsis (Wenden) un 16 draudzes novadi: Āraiši (Arrasch), Bērzaune (Bersohn), Kalsnava-Vietalva (Kalzenau), Ērgļi-Ogresmuiža (Erla-Ogershof), Lazdona (Lasdohn), Ļaudona (Laudohn), Liepa-Vestiena (Linden-Festen), Liezere (Löser), Lubāna (Luban), Vecpiebalga (Alt-Pebalg, Pebalg-Orrishof), Jaunpiebalga (Neuhof, Pebalg-Neuhof), Rauna (Ronneburg), Skujene (Schujen), Dzērbene-Drusti (Serben-Drostenhof), Cesvaine (Seswegen), Cēsis (Wenden)

  •  
    Cēsu apriņķis Rīgas vietniecības sastāvā (1783)
  •  
    Cēsu apriņķa karte Vidzemes guberņas sastāvā (1798)
  •  
    Cēsu apriņķis ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859)

1913. gadā Cēsu apriņķī bija 62 pagasti un 1 pilsēta:[2]

Pagasti






Pilsēta

  • Cēsis (Wenden)

Latvijas Republikas sastāvā

labot šo sadaļu
 
Cēsu apriņķa karte ar autoceļiem (1935).

Brīvvalsts pirmajos gados no jauna izveidoti Briņģu pagasts, Katrīnas pagasts, Oļu-Apeltienes pagasts un Lauteres-Viesienas pagasts.

1921. gadā no Valmieras apriņķa pievienots Raiskuma pagasts.[5]

1924. gadā no Cēsu apriņķa jaunajam Madonas apriņķim tika piešķirti 34 pagasti:

  • Bērzaunes pagasts
  • Bučauskas pagasts
  • Cesvaines pagasts
  • Dzelzavas pagasts
  • Grašu pagasts
  • Grostonas pagasts
  • Iršu pagasts
  • Iršu kolonijas pagasts
  • Kalsnavas pagasts
  • Kārzdabas pagasts
  • Kraukļu pagasts
  • Kusas pagasts
  • Lautera-Viesienas pagasts
  • Lazdonas pagasts
  • Liezeres pagasts
  • Liepkalna-Ozolu pagasts
  • Lubānas pagasts
  • Lubejas pagasts
  • Ļaudonas pagasts
  • Ļaudonas-Odzienas pagasts
  • Mārcienas pagasts
  • Mēdzulas pagasts
  • Meirānu pagasts
  • Oļu-Apaltienas pagasts
  • Patkules pagasts
  • Praulienas pagasts
  • Saikavas pagasts
  • Sarkaņu pagasts
  • Sausnējas pagasts
  • Sāvienas pagasts
  • Vējavas pagasts
  • Vestienas pagasts
  • Vietalvas pagasts
  • Vietalvas-Odzienas pagasts

Ar to pašu likumu Cēsu apriņķim pievienoti Druvienas un Lizuma pagasti no Valkas apriņķa, un Lielstraupes, Mazstraupes, Rozbeķu, Stalbes un Unguru pagasti no Valmieras apriņķa[6]

1925. gadā tika pārdēvēti vairāki apriņķa pagasti: Brantu pagasts par Launkalnes, Briņģu par Pāvītes, Nēķenu par Taurenes, Rozbeķu par Rozulas, Unguru par Kūduma, Veismaņu par Vaives un Veselauskas par Veselavas pagastu.[7]

Sākotnēji Cēsu apriņķis bija 5637,5 km2 liels, bet pēc tam, kad līdz 1925. gadam tā dienvidu daļā tika izveidots Madonas apriņķis, apriņķa platība samazinājās līdz 3239,8 km2. Tas robežojās ar Rīgas, Madonas, Valmieras un Valkas apriņķiem. Apriņķī 1925. gadā bija 7170 apdzīvotu vietu, no tām lielākās: Cēsis, Rauna, Vecpiebalga.


Teritoriālais iedalījums 1928. gadā

labot šo sadaļu

Cēsu apriņķī bija 1 pilsēta (Cēsis) un 40 pagasti: Baižkalna pagasts, Cēsu pagasts, Cirstu pagasts, Drabešu pagasts, Drustu pagasts, Druvienas pagasts, Dzērbenes pagasts, Ērgļu pagasts, Gatartas pagasts, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunraunas pagasts, Jumurdas pagasts, Kārļu pagasts, Katriņas pagasts, Kosas pagasts, Kūduma pagasts, Launkalnes pagasts, Lenču pagasts, Lielstraupes pagasts, Liepas pagasts, Lizuma pagasts, Līvu pagasts, Mārsnēnu pagasts, Mazstraupes pagasts, Ogres pagasts, Pāvītes pagasts, Priekuļu pagasts, Raiskuma pagasts, Rāmuļu pagasts, Rankas pagasts, Raunas pagasts, Rozulas pagasts, Sērmūkšu pagasts, Skujenes pagasts, Stalbes pagasts, Taurenes pagasts, Vaives pagasts, Vecpiebalgas pagasts, Veļķu pagasts, Veselavas pagasts.

Ar 1933. gada rīkojumu Katriņas pagasts tika pievienots Ērgļu pagastam un Pāvītes pagasts — Vecpiebalgas pagastam.[8]

1935. gadā likvidēts Līvu pagasts, sadalot tā teritoriju starp Cēsu un Kārļu pagastiem[9]

1936. gadā Cirstu pagasts pievienots Jumurdas pagastam.[10]

Teritoriālais iedalījums 1940. gadā

labot šo sadaļu
 
Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)[11]

1940. gada sākumā Cēsu apriņķī bija 1 pilsēta un 36 pagasti:[12]

Pilsēta

Pagasti




Latvijas PSR sastāvā

labot šo sadaļu

1941. gada deportācija

labot šo sadaļu

1941. gada jūnija deportācijas laikā Cēsu apriņķī arestēja 524 cilvēkus un izsūtīja uz Krievijas PFSR Gulaga nometnēm vai nometinājuma vietām Sibīrijā. 59 ieslodzītos nošāva, 95 gāja bojā nometnēs citu iemeslu dēļ, savukārt nometinājuma vietās nomira 91 cilvēks. 254 cilvēki sagaidīja atbrīvošanu, par 25 cilvēku likteni nav precīzu ziņu. Zināms, ka 103 arestētos vīriešus ieslodzīja Sevurallagā, 54 bijušos 24. teritoriālā strēlnieku korpusa virsniekus ieslodzīja Noriļlagā, 16 Usoļlagā, septiņus Vjatlagā, vienu Vosturallagā, bet četrus ieslodzīja dažādos cietumos. Izsūtīto ģimenes nometināja Krasnojarskas novada Abanas, Ačinskas, Biriļusu, Boļšojulujas, Ilimpejas, Kanskas, Kazačinskas, Kozuļkas, Suhobuzinskas, Tjuhtetas, Turuhanskas rajonos, bet atsevišķus cilvēkus arī Novosibirskas apgabala Bačkaras, Kolpaševas, Parabeļas, Pudinas un Zirjanskas rajonos.[13]

1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Cēsu apriņķi likvidēja un sadalīja Cēsu, Ērgļu, Gaujienas un Smiltenes lauku rajonos.[14]

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_gub_97.php?reg=21.
  2. ↑ Волостныя, станичныя, сельския, гминныя правления и управления, а также полицейские станы всей России с обозначением места их нахождения. - Киев : Изд-во Т-ва Л. М. Фиш, 1913.
  3. ↑ Vēlāk Bērzaunes pagasts
  4. ↑ Vēlāk Rankas pagasts
  5. ↑ Latvijas Sargs Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1920. gada 10. decembris
  6. ↑ Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1924. gada 26. jūnijs
  7. ↑ Latvijas pagastu saraksts Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1925. gada 3. augusts
  8. ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1933. gada 31. janvāris
  9. ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1935. gada 27. jūnijs
  10. ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1936. gada 16. marts
  11. ↑ P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
  12. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  13. ↑ Izstāde "1941. gada 14. jūnijs Latvijas apriņķos"
  14. ↑ Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Cēsu_apriņķis&oldid=4105107"