Krasnojarskas novads
Krasnojarskas novads (krievu: Красноярский край) ir viens no Krievijas Federācijas novadiem Sibīrijas federālajā apgabalā. Tas robežojas ar Tjumeņas apgabala Jamalas Ņencu autonomo apvidu un Hantu-mansu autonomo apvidu, Tomskas un Kemerovas apgabaliem rietumos, Hakasiju dienvidrietumos, Tivas Republiku dienvidos, Irkutskas apgabalu dienvidaustrumos, Sahas Republiku austrumos un Ziemeļu Ledus okeānu ziemeļos.
| Krasnojarskas novads | |||
| Красноярский край | |||
| — novads — | |||
 |
|||
|
|||
 Novietojums Krievijā
|
|||
| Oficiālā valoda | krievu valoda kabardiešu valoda karačaju un balkāru valoda | ||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Krievija
| ||
| Federālais apgabals | Sibīrijas federālais apgabals | ||
| Dibināts | 1921 | ||
| Centrs | Krasnojarska | ||
| Administratīvais iedalījums | 60
|
||
| Platība | |||
| - Kopā | 2 366 797 km² | ||
| Iedzīvotāji (2023) | |||
| - Kopā | 2 845 545 | ||
| - Blīvums | 1,2/km² | ||
| - Etniskais sastāvs | krievi (91,3 %) ukraiņi (1,4 %) tatāri (1,3 %) |
||
| ISO 3166-2 | RU-KYA | ||
| Mājaslapa: krskstate | |||
 Krasnojarskas novads Vikikrātuvē
| |||
Vēsture
labot šo sadaļuKrasnojarskas novada pirmiedzīvotāji ir paleosibīrijas valodās runājošas tautas, kuru pēcteči keti vēl arvien mīt Turuhanskas apkārtnē Jeņisejas lejtecē. Savukārt dienvidu daļu vairākkārt pakļāvušas dažādas stepju klejotāju tautas. Pie Ačinskas atrastas Andronovas kultūras paliekas, kas bija bronzas laikmeta (2. gadu tūkstoša vidus p.m.ē.) arheoloģiskā kultūra. Līdz 2. gadsimtam m.ē. to apdzīvoja huņņu ciltis, vēlāk ieceļoja tungusu-mandžūru un tjurku valodās runājoši iedzīvotāji. 13. gadsimtā novada dienvidu daļu pakļāva Mongoļu impērija. Pēc Sibīrijas hanistes sagraušanas 16. gadsimtā novadu sāka kolonizēt Krievijas cariste.
Pētera I reformu laikā 1724. gadā Sibīrijas guberņas sastāvā izveidoja Jeņisejas provinci, kuru 1764. gadā iekļāva jaundibinātās Irkutskas guberņas, bet 1797. gadā Toboļskas, 1804. gadā Sibīrijas ģenerālgubernatūras Tomskas guberņas sastāvā. Kopš 1822. gadā jaundibinātās Austrumsibīrijas ģenerālguberņas sastāvā izveidoja Jeņisejas guberņu. 1925. gadā izveidoja Sibīrijas novadu, kuru 1930. gadā sadalīja Rietumsibīrijas un Austrumsibīrijas novados. 1934. gadā izveidoja Krasnojarskas novadu, kam vēlāk pievienoja arī Taimiras un Evenku autonomo apvidu. Līdz 1991. gadam novada sastāvā ietilpa Hakasu Autonomais apgabals. 2007. gadā Evenku un Taimiras apgabalus iekļāva novada sastāvā.
Latviešu kolonijas
labot šo sadaļuMūsdienu Krasnojarskas novada teritorijā 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā tika izveidotas vairākas latviešu kolonijas, no kurām lielākās bija Lejas Bulāna, Suhonoja un Kamenska. Kolonijās apmetās kā bijušie katordznieki un izsūtītie, tā arī cilvēki, kas dzimteni bija pametuši brīvprātīgi cerībā Sibīrijā tikt pie lielākas turības.
Krasnojarskā darbojas Sibīrijas latviešu biedrība "Dzintars".[1]
Pilsētas
labot šo sadaļu| Vieta | Pilsēta | Iedz. skaits |
|---|---|---|
| 1 | Krasnojarska | 1 196 913 (2023) |
| 2 | Noriļska | 206 400 |
| 3 | Ačinska | 110 800 |
| 4 | Kanska | 99 000 |
| 5 | Žeļeznogorska | 93 700 |
| 6 | Zeļenogorska | 68 500 |
| 7 | Minusinska | 66 800 |
| 8 | Ļesosibirska | 64 200 |
| 9 | Nazarovo | 53 600 |
| 10 | Šaripovo | 38 500 |
| 11 | Divnogorska | 31 000 |
| 12 | Sosnovoborska | 30 100 |
| 13 | Dudinka | 24 400 |
| 14 | Bogotola | 22 000 |
| 15 | Berjozovka | 21 000 |
| 16 | Jeņisejska | 19 100 |
| 17 | Borodino | 18 800 |
| 18 | Šušenskoje | 18 600 |
| 19 | Ilanskija | 16 300 |
| 20 | Užura | 15 900 |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Krasnojarskas latviešu biedrība "Dzintars"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 5. decembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krasnojarskas novads.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |