Krasnojarskas novads

administratīva vienība Krievijas Federācijas sastāvā

Krasnojarskas novads ir viens no Krievijas Federācijas novadiem Sibīrijas federālajā apgabalā. Tas robežojas ar Tjumeņas apgabala Jamalas Ņencu autonomo apvidu un Hantu-mansu autonomo apvidu, Tomskas un Kemerovas apgabaliem rietumos, Hakasiju dienvidrietumos, Tivas Republiku dienvidos, Irkutskas apgabalu dienvidaustrumos, Sahas Republiku austrumos un Ziemeļu Ledus okeānu ziemeļos.

Krasnojarskas novads
Красноярский край
Flag of Krasnojarskas novads
Karogs
Coat of arms of Krasnojarskas novads
Ģerbonis
Russia - Krasnoyarsk Krai (2008-01).svg
Administratīvais centrs Krasnojarska
Oficiālā valoda krievu
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Sibīrijas
Platība 
 - Kopējā 2 339 700 km²
Iedzīvotāji
 - Kopā 2 925 300
 - Blīvums 1,3/km²
 - Tautas krievi (88,95%)
Pilsētas 19
Rajoni 54
Mājaslapa: http://www.krskstate.ru/
Krasnojarskas novads Vikikrātuvē

VēstureLabot

Krasnojarskas novada pirmiedzīvotāji ir paleosibīrijas valodās runājošas tautas, kuru pēcteči keti vēl arvien mīt Turuhanskas apkārtnē Jeņisejas lejtecē. Savukārt dienvidu daļu vairākkārt pakļāvušas dažādas stepju klejotāju tautas. Pie Ačinskas atrastas Andronovas kultūras paliekas, kas bija bronzas laikmeta (2. gadu tūkstoša vidus p.m.ē.) arheoloģiskā kultūra. Līdz 2. gadsimtam m.ē. to apdzīvoja huņņu ciltis, vēlāk ieceļoja tungusu-mandžūru un tjurku valodās runājoši iedzīvotāji. 13. gadsimtā novada dienvidu daļu pakļāva Mongoļu impērija. Pēc Sibīrijas hanistes sagraušanas 16. gadsimtā novadu sāka kolonizēt Krievijas cariste.

Pētera I reformu laikā 1724. gadā Sibīrijas guberņas sastāvā izveidoja Jeņisejas provinci, kuru 1764. gadā iekļāva jaundibinātās Irkutskas guberņas, bet 1797. gadā Toboļskas, 1804. gadā Sibīrijas ģenerālgubernatūras Tomskas guberņas sastāvā. Kopš 1822. gadā jaundibinātās Austrumsibīrijas ģenerālguberņas sastāvā izveidoja Jeņisejas guberņu. 1925. gadā izveidoja Sibīrijas novadu, kuru 1930. gadā to sadalīja Rietumsibīrijas un Austrumsibīrijas novados. 1934. gadā izveidoja Krasnojarskas novadu, kam vēlāk pievienoja arī Taimiras un Evenku autonomo apvidu. Līdz 1991. gadam novada sastāvā ietilpa Hakasu Autonomais apgabals. 2007. gadā Evenku un Taimiras apgabalus iekļāva novada sastāvā.

Latviešu kolonijasLabot

Mūsdienu Krasnojarskas novada teritorijā 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā tika izveidotas vairākas latviešu kolonijas, no kurām lielākās bija Lejas Bulāna, Suhonoja un Kamenska. Kolonijās apmetās kā bijušie katordznieki un izsūtītie, tā arī cilvēki, kas dzimteni bija pametuši brīvprātīgi cerībā Sibīrijā tikt pie lielākas turības.

Krasnojarskā darbojas Sibīrijas latviešu biedrība "Dzintars"[1].

 
Krasnojarskas novada ainava

PilsētasLabot

Vieta Pilsēta Iedz. skaits
1 Krasnojarska 941 000
2 Noriļska 206 400
3 Ačinska 110 800
4 Kanska 99 000
5 Žeļeznogorska 93 700
6 Zeļenogorska 68 500
7 Minusinska 66 800
8 Ļesosibirska 64 200
9 Nazarovo 53 600
10 Šaripovo 38 500
11 Divnogorska 31 000
12 Sosnovoborska 30 100
13 Dudinka 24 400
14 Bogotola 22 000
15 Berjozovka 21 000
16 Jeņisejska 19 100
17 Borodino 18 800
18 Šušenskoje 18 600
19 Ilanskija 16 300
20 Užura 15 900

AtsaucesLabot

  1. «Krasnojarskas latviešu biedrība "Dzintars"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 5. decembrī.

Ārējās saitesLabot