Vietalva
Vietalva ir ciems Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, pagasta centrs. Izvietojies pagasta vidusdaļā 43 km no novada centra Aizkraukles un 137 km no Rīgas.
| Vietalva | |
|---|---|
| vidējciems | |
 Vietalvas baznīca | |
  Vietalva | |
| Koordinātas: 56°44′15″N 25°46′05″E / 56.73750°N 25.76806°EKoordinātas: 56°44′15″N 25°46′05″E / 56.73750°N 25.76806°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Aizkraukles novads |
| Pagasts | Vietalvas pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 1,09 km2 |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 160 |
| Pasta nodaļa | LV-5109 |
Uz dienvidiem no Vietalvas atrodas sporta komplekss "Mailes", kurā atrodas distanču slēpošanas trase un biatlona šautuve.[3]
Vēsture
labot šo sadaļuIzveidojusies uz Vietalvas muižas (Fehteln) zemes, 1814. gadā uzcēla luterāņu baznīcas ēku, kuras fasāde ir saglabājusies tāda, kāda bija pēc Vietalvas – Ērgļu kaujām 1944. gada 21.—24. augustā — ložu sašauta, bez torņa. Katru mēnesi tajā notiek dievkalpojumi.
-
Vietalvas ciems (Fehtell) 17. gadsimtā (Šturns, 1661)
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[4]
|
| ||||||||||||||||||||||||
Vietalvas – Ērgļu kaujas
labot šo sadaļu1944. gada 18. jūlijā netālu no Šķaunes pāri Latvijas robežai ienāca 130. latviešu strēlnieku korpuss pilnā sastāvā ar komandieri ģenerālmajoru Detlavu Brantkalnu priekšgalā. 1944. gada 2. – 6. augustā korpuss devās uzbrukumā atkāpjošamies vācu karaspēkam ziemeļaustrumos no Steķiem, Medņu – Antužu virzienā un sasniedza Aiviekstes kreiso krastu.
Pēc Krustpils ieņemšanas 130. korpusa apakšvienības 10. augustā forsēja Aivieksti un izveidoja placdarmu upes labajā krastā.
Īpaši smagas bija 130. latviešu korpusa asiņainās kaujas Aiviekstes, Krustpils un Vietalvas apkārtnē, kas ilga no 17. līdz 24. augustam un noslēdzās ar Vietalvas ieņemšanu. Vietējā apkārtne bija gandrīz pilnīgi nopostīta, jo no vairāk nekā 30 ēkām neskarta palika tikai viena.
Par izrādīto varonību kaujās pie Vietalvas īpaši tika slavināts 43. latviešu strēlnieku divīzijas gvardes staršina Jānis Roze. Viņš no Vietalvas baznīcas torņa bija koriģējis Sarkanās armijas artilērijas uguni uz Vācijas karaspēka pozīcijām. Par savu varonību viņš izpelnījās I pakāpes Slavas ordeni un kļuva par vienīgo latvieti – visu triju Slavas ordeņa pakāpju kavalieri.
Pēc aculiecinieku stāstījuma, no daudziem kritušajiem un ievainotajiem “ūdens Aiviekstē krāsojies sarkans”. 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijā no 2. augusta līdz 10. oktobrim krita 1192 cilvēki, smagi zaudējumi bija nodarīti arī 308. latviešu strēlnieku divīzijai.[5]
Vietalvas brāļu kapos apbedīti 499 sarkanarmieši.
1968. gadā izveidots Vietalvas brāļu kapu memoriāls, pieminot Otrā pasaules kara notikumus. Zvanu tornis un skulpturāla grupa, kas attēlo Lāčplēša un Melnā bruņinieka cīņu, simbolizē labā un ļaunā pretsparu. Interesanti, ka memoriāla veidošana tika uzticēta arhitektam Edgaram Šēnbergam, kas pats kara laikā bija cīnījies latviešu leģiona 19. divīzijā, bet šo faktu līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam spēja noslēpt.[5]
Augusta pirmajā sestdienā tiek organizēts mirušo atceres brīdis brāļu kapos.
Cilvēki
labot šo sadaļu- Dagnija Staķe (1951), bijusī Saeimas deputāte, ministre.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Vietalvu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ «Informācija par objektu: Vietalva». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 2. februārī.
- ↑ «SK Vietalva - Mailes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 19. augustā.
- ↑ OSP
- ↑ 5,0 5,1 Uldis Neiburgs. «Latviešu sarkanarmiešu atgriešanās – prieks un rūgtums vienkopus». LA.lv (latviešu), 2015-09-07. Skatīts: 2019-08-04.