Vaives pagasts

Vaives pagasts
Karogs	Ģerbonis
Novads:	Cēsu novads
Centrs:	Rīdzene
Kopējā platība:	153,7 km2
• Sauszeme:	151,2 km2
• Ūdens:	2,6 km2
Iedzīvotāji (2022):	1 350
Blīvums (2022):	8,9 iedz./km2
Mājaslapa:	www.vaive.lv
	Vaives pagasts Vikikrātuvē

Vaives pagasts ir viena no divām Cēsu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes pagastu, Amatas un Drabešu pagastiem. Pagasta centrs atrodas Rīdzenē.

Daba Labot

Vaives pagasts atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē. Zemes virsmas augstums 150—200 m v.j.l., vairāki pauguri augstāki par 200 metriem: Ziedu kalns — 201,2 m, Lazdukalns — 225,2 m, Spilvas kalns — 236 m. Uz pagasta rietumu robežas atrodas Jurģu kalns 211,3 m v.j.l.

Pagasta kopējā platība 15354,8 ha, no tiem lauksaimniecībā izmantojamā zeme 5384,0 ha (35%), meži — 86030 ha (56%).

Hidrogrāfija Labot

Upes Labot

Amata, Dzirnupe, Kaķupīte, Krīvupīte, Ķauķupīte, Mellupe, Mellužupīte, Meļļupe, Raganiņa, Raunis, Vaive, Vilkate.

Ezeri Labot

Vaives pagastā atrodas apmēram 20 ezeru: Dziļūksnis (Dziļūkstis, Dziļūksnietis, Dziļūksnes) — 1,2 ha. Klebēķētis (Klabēķītis, Klabeku, Klebeķu) — 1,8 ha. Kalnītis — aizaudzis. Kapainītis — mazāks par 1 ha. Kūlūnu (Kuļānu) — 1,7 ha. Lambardu — mazāks par 1 ha. Lazdiņš (ietilpst arī Drabešu pagastā) — 8,9 ha, Gala — 1 ha. Gaucis (Gauču) — 11,2 ha. Lejas dzirnavu ezers uz Vaives upes — 2,1 ha. Mazuma — 25,9 ha. Rāmuļu (Raganiņas) — 2,8 ha. Raunis (Rauņa) — 2,2 ha, Vidusezers — mazāks par 1 ha.

Vēsture Labot

Cēsu apriņķa Veismaņu pagasta teritoriju veidoja Veismaņu, Ruckas un Zeklermuiža, kurām vēlāk pievienoja daļu Cēsu mācītāja muižas. 1925. gadā pagastu pārdēvēja par Vaives pagastu. 1935. gadā pagasta platība bija 56 km² un tajā bija 920 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Vaives un Rīdzenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Vaives ciemam pievienoja Rīdzenes ciemu. 1960. gadā Vaives ciemu pievienoja Priekuļu ciemam, bet 1975. gadā izveidoja no jauna, iekļaujot tajā daļu Priekuļu ciema un Rāmuļu ciemu. 1977. gadā daļu Vaives ciema iekļāva Drabešu ciemā, bet pievienoja vēl daļu Priekuļu ciema, savukārt 1987. gadā pievienoja daļu Skujenes ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.^[4] 2009. gadā Vaives pagastu kā administratīvu teritoriju apvieno ar Cēsu pilsētu Cēsu novadā.

Pieminekļi Labot

Veismaņu muižas apbūve^[5]
Sārumkalns - pilskalns
Pūtēju senkapi (Rijas kalns)
Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš)

Iedzīvotāji Labot

Apdzīvotās vietas Labot

Ģūģeri, Eicēni, Kaupēni, Krīvi, Lielmaņi, Mežmaļi, Pinderes, Pūtēji, Rāmuļi, Rāmuļu muiža, Rīdzene (pagasta centrs), Vaive, Veismaņi.

Ievērojamas personības Labot

Jānis Seskis (1877–1943), skolotājs un diplomāts. Latviešu Informācijas dienesta izveidotājs Petrogradā (1917), Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes loceklis (1917–1918), Parīzes miera konferences delegāts (1918–1919), Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbinieks (1920–1940), Latvijas vēstnieks PSRS (1929–1932).

Saimniecība Labot

Transports Labot

Izglītība un kultūra Labot

Atsauces Labot

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 14. aprīlī.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 20. janvārī.

Ārējās saites Labot

Vaives pagasts laiku līkločos

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-afe75822c8f61deb8832777ea5678a0e7fe7e52d-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.

[wikidata-718fde6778d1008e1393ee1076adface83238ec8-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.

[3] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 14. aprīlī.

[4] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[5] «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 20. janvārī.

[1]

[2]

[4]

[5]