Meirānu pagasts
Meirānu pagasts bija administratīvā teritorija Madonas apriņķī (līdz 1924. gadam Cēsu apriņķī) . Tā platība bija 17 440 ha (1925) un pagastā dzīvoja 2084 iedzīvotāji (1935), no tiem 96,2% latviešu, 2% krievu, 1% ebreju, 0,6% poļu.
| Meirānu pagasts (līdz 1949. gadam) | |
|---|---|
 | |
 Meirānu stacija bijušā Meirānu pagasta centrā | |
| Apriņķis: | Madonas apriņķis |
| Centrs: | Meirāni |
| Kopējā platība: | 174,4 km2[1] |
| Iedzīvotāji (1935): | 2 084 |
| Blīvums (1935): | 11.9 iedz./km2 |
| Likvidēts: | 1949. gadā |
Vēsture
labot šo sadaļuDibināts pēc muižu pagastu likvidēšanas sakarā ar 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanu. 1945. gada 1. augustā pagastā izveidoja Aiviekstes, Degumnieku un Meirānu ciema padomes. Pagastu likvidēja 1949. gada 31. decembrī, teritoriju iekļaujot Madonas (Aiviekstes ciems) un Varakļānu (Degumnieku un Meirānu ciemi) rajonos.[2] Mūsdienās bijušā pagasta teritorija ietilpst Indrānu, Ošupes un neliela daļa arī Praulienas un Barkavas pagastos.
Dzimuši
labot šo sadaļu- Oskars Kalpaks (1882-1919), virsnieks, 1. latviešu atsevišķā bataljona komandieris
- Jānis Zābers (1935-1973), operdziedātājs
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.jpg)
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |