Grašu pagasts
Grašu pagasts bija viena no Madonas apriņķa (līdz 1924. gadam Cēsu apriņķa) pašvaldībām tā ziemeļdaļā. Robežojās ar Kraukļu, Cesvaines, Oļu, Kārzdabas un Liezeres pagastiem. Pagasta valde atradās Grašos.
| Grašu pagasts (līdz 1949. gadam) | |
|---|---|
 | |
| Apriņķis: | Madonas apriņķis |
| Centrs: | Graši |
| Kopējā platība: | 30,5 km2 |
| Iedzīvotāji (1935): | 706[1] |
| Blīvums (1935): | 23.1 iedz./km2 |
| Likvidēts: | 1949. gadā |
Vēsture Labot
Dibināts pēc muižu pagastu likvidēšanas sakarā ar 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanu. 1945. gada 1. augustā pagastā izveidoja Grašu ciema padomi. 1947. gada 16. oktobrī pagastu iekļāva jaunizveidotajā Gulbenes apriņķī. Ciema padomi likvidēja 1947. gada 18. novembrī, bet atjaunoja līdz ar pagasta likvidēšanu 1949. gada 31. decembrī, ciemu iekļaujot Cesvaines rajonā. Mūsdienās Grašu pagasta teritorija iekļauta Madonas novada Cesvaines pagastā.
Iedzīvotāji Labot
Ievērojamas personības Labot
- Aleksandrs Plensners (1892—1984), latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, rakstnieks un žurnālists;
- Roberts Kļaviņš (1885—1941), latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Vidzemes divīzijas komandieris (1931—1934), ģenerālis (1931);
- Augusts Saulietis (1869—1933), latviešu skolotājs un rakstnieks.
Atsauces Labot
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |