Vikipēdija

Austrālija

valsts Austrālijas un Okeānijas pasaules daļā
(Pāradresēts no Austrālijas Savienība)
Šis raksts ir par valsti. Par kontinentu skatīt rakstu Austrālija (kontinents).
Šis raksts ir par valsti. Par pasaules daļu skatīt rakstu Austrālija un Okeānija.

Austrālija (angļu: Australia), oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē. Pēc platības tā ir sestā lielākā valsts pasaulē. Austrālija ir vienīgā valsts pasaulē, kuras teritorija aizņem visu kontinentu. Austrālijā ietilpst arī Tasmanija un vairākas mazākas salas Indijas un Klusajā okeānā. Kopš 1933. gada Austrālijas valdība ir izteikusi teritoriālas pretenzijas uz Austrālijas Antarktisko Teritoriju. Austrālijas tuvākās kaimiņvalstis ziemeļos ir Indonēzija, Austrumtimora un Papua-Jaungvineja, ziemeļaustrumos — Zālamana Salas, Vanuatu un Jaunkaledonija, bet dienvidaustrumos — Jaunzēlande.

Austrālijas Savienība
Commonwealth of Australia
Austrālijas karogs Austrālijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Himna: Advance Australia Fair
Karaliskā himna: God Save the King
Location of Australia
Location of Australia
GalvaspilsētaKanbera
35°18′S 149°08′E / 35.300°S 149.133°E / -35.300; 149.133
Lielākā pilsēta Sidneja
Valsts valodas angļu (de facto)
Valdība Parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija
 -  Monarhs Čārlzs III
 -  Ģenerālgubernatore Sema Mostina
 -  Premjerministrs Entonijs Albanīzs
Neatkarība no Apvienotās Karalistes 
 -  Konstitūcija 1901. gada 1. janvāris 
 -  Vestminsteras statūti 1931. gada 11. decembris (pieņemti 1939. gada 9. septembrī) 
 -  Austrālijas akts 1986. gada 3. marts 
Platība
 -  Kopā 7,617,930 km² (6.)
 -  Ūdens (%) 1
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2011. gadā 22 650 027 (50.)
 -  Blīvums 2,83/km² (224.)
IKP (PPP) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā $882,362 miljardi[1] 
 -  Uz iedzīvotāju $39 699[1] 
TAI (2019) 0,944 (ļoti augsts) (8.)
Valūta Austrālijas dolārs (AUD)
Laika josla vairākas (UTC+8 līdz +10,5)
 -  Vasarā (DST) vairākas (UTC+9 līdz +11,5)
Interneta domēns .au
ISO 3166-1 kods 036 / AUS / AU
Tālsarunu kods +61

Vairāk nekā 42 000 gadu Austrālijas pamatiedzīvotāji bija aborigēni.[2] Pirmie eiropieši, kas 1606. gadā sasniedza Austrālijas krastus, bija nīderlandiešu jūrasbraucēji. Austrālijas austrumu pusi 1770. gadā savā pakļautībā pārņēma Lielbritānijas Karaliste, nosaucot to par Jaundienvidvelsu. Tur briti izveidoja izsūtīto noziedznieku koloniju. 19. gadsimta laikā briti kolonizēja visu Austrāliju. 1851. gadā Austrālijas dienvidaustrumos tika atrasts zelts un sākās zelta drudzis, tādēļ iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga trīs reizes. 1901. gada 1. janvārī, apvienojoties sešām kolonijām, tika dibināta Austrālijas Savienība.

Austrālijā dzīvo vairāk nekā 21 miljons iedzīvotāju. Pirmiedzīvotāji ir aborigēni un Torresa šauruma tautas, bet mūsdienās nospiedošā vairākumā ir vēlāko ieceļotāju pēcteči. Kopš Otrā pasaules kara, sešdesmit gadu laikā, Austrālijā ir ieradušies 6,5 miljoni imigrantu, no kuriem 660 tūkstoši bija bēgļi.[3] Šajā laikā iedzīvotāju skaits no 7 miljoniem ir trīskāršojies. Valstī ir stabila, ar daudzveidīgu kultūru bagāta un demokrātiska sabiedrība ar kvalificētu darbaspēku un spēcīgu, konkurētspējīgu ekonomiku. Austrālijā 2007. gadā bija 14. lielākā saimniecība pasaulē, kā arī 9. lielākā rūpniecība.[3] Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, tā ir 15. bagātākā valsts pasaulē.[3]

Aptuveni 10% no pasaules dzīvnieku un augu sugām ir endēmiskas — dzīvo un aug Austrālijā.[3] Austrālija ir apņēmusies saglabāt tās unikālo vidi veicot virkni aizsardzības pasākumu, piemēram, izveidojot nacionālos parkus un dabas liegumus. Austrālijas nacionālais zieds kopš 1901. gada ir zeltainā akācija.[4]

Etimoloģija

labot šo sadaļu

Nosaukums "Austrālija" ir atvasināts no latīņu valodas vārda australis, kas nozīmē "dienvidu". Leģendas vēsta, ka senie romieši jau zināja par "nezināmo dienvidu zemi" (terra australis incognita). Arī viduslaiku kartēs ir bijis iezīmēts šāds dienvidu kontinents, lai gan nebija nekādu dokumentālu pierādījumu par tā eksistenci. Angļu nosaukums Australia rakstiskos avotos pirmo reizi minēts 1625. gadā.[5] Nīderlandieši zemes uz dienvidiem no Nīderlandes Austrumindijas kompānijas dēvēja līdzīgā atvasinātā formā Australische; šis nosaukums dokumentēts 1638. gadā.

Vēsture

labot šo sadaļu
Pamatraksts: Austrālijas vēsture

Aborigēni Austrālijā pastāvīgi sāka dzīvot pirms 42-48 tūkstošiem gadu,[6] līdz ar to šeit attīstījās viena no vecākajām kultūrām pasaulē. Tajā laikā Indonēzija vēl nebija atdalījusies no Āzijas, tādēļ lielu daļu no ceļa klejotāju ciltis — nomadi — varēja veikt kājām. Savukārt ūdensšķirtņu pārvarēšanai, kas tolaik nepārsniedza 100 km, izmantoja plostus un laivas. Sākumā iedzīvotāji koncentrējās kontinenta krastu tuvumā, jo tur varēja nodarboties ar zvejniecību, kā arī medīt dzīvniekus un vākt augļus un saknes. Pirmās apmetnes, pēc pagaidām veiktajiem arheoloģiskajiem atklājumiem, atradušās pie Dienvidaustrālijas ezeriem. Neskatoties uz kontinenta izolāciju, aborigēni regulāri nonāca saskarē arī ar citām kultūrām. Tas bija iespējams, jo līdz jūras līmeņa paaugstināšanās brīdim pirms 6000 gadiem zemes tilts savienoja Austrāliju ar Jaungvineju.

 
1699. gada Jaunās Holandes karte

Iespējams, ka jau 16. gadsimtā Austrālijas krastus sasniedza portugāļu, franču un spāņu jūrnieki. Droši ir zināms, ka 1606. gadā nīderlandiešu jūrasbraucējs Vilems Jansons sasniedza Jorkas raga pussalas krastus, bet 1616. gadā cits nīderlandietis Dirks Hartogs izsēdās Austrālijas rietumkrastā Stīppointa apkārtnē. 1629. gada jūlijā Nīderlandes Austrumindijas kompānijas tirdzniecības kuģis "Batavia" nonāca Rietumaustrālijā, bet tā kapteinis Frankoiss Pelsārts atklājumu neuzskatīja par būtisku. Nīderlandes jūrasbraucēji bija atklājuši lielu daļu no Rietumaustrālijas un Dienvidaustrālijas krastiem, taču atzina to par kolonizēšanai nepiemērotu.

 
1789. gada Sidnejas ostas karte

1770. gada 28. aprīlī angļu jūrasbraucējs Džeimss Kuks sasniedza auglīgo Austrālijas austrumu krastu. To Kuks pasludināja par Lielbritānijas Karalistes īpašumu un nosauca par Jaundienvidvelsu.[7] Viņš izpētīja austrumu krastu aptuveni 3000 km garumā. Pēc Ziemeļamerikas koloniju zaudēšanas 1776. gadā, kad Amerikas Savienotās Valstis ieguva neatkarību, angļi nolēma dibināt Austrālijā katorgas koloniju. Tika nodibināta pirmā apmetne pie Portdžeksona līča un Jaundienvidvelsas kolonija. Līdz 1868. gadam uz Austrāliju bija nosūtīti aptuveni 160 tūkstoši noziedznieku. Kolonizatori aborigēnus vai nu padzina uz dzīvei maz piemērotiem apvidiem, vai iznīcināja.

 
Austrālijas štatu un teritoriju vēsturiskā attīstība

1851. gadā Viktorijā uz ziemeļaustrumiem no Melburnas tika atrasts zelts. Zelta drudža laikā iedzīvotāju skaits Austrālijā pieauga gandrīz trīskārt, jo cilvēki devās turp brīvprātīgi, cerībā atrast zeltu. Līdz ar to tā turpmāk vairs netika izmantota kā noziedznieku izsūtījuma vieta, un ceļš uz vienotas nācijas izveidi bija vaļā. No 1855. līdz 1890. gadam atsevišķām kolonijām tika piešķirta pašpārvalde, tādējādi iegūstot lielāku neatkarību no Lielbritānijas impērijas. Tomēr Lielbritānijas valdība saglabāja kontroli pār ārpolitiku, aizsardzību un ārējo tirdzniecību.

Austrālijas federalizēšanas rezultātā 1901. gada 1. janvārī, 6 kolonijām apvienojoties federācijā, tika izveidota Austrālijas Savienība. 1907. gadā Austrālija ieguva domīnijas statusu, ko saglabāja līdz 1947. gadam.

Pirmajā pasaules karā piedalījās arī Austrālijas un Jaunzēlandes armiju korpuss, izrādot lojalitāti Apvienotajai Karalistei. Otrajā pasaules karā Austrālija karoja sabiedroto pusē. Austrālijas teritorijā tika izvietotas Savienoto Valstu gaisa un jūras kara bāzes, rūpniecība pārorientējās uz kara pasūtījumiem. Pēc kara Austrālija centās atgūt Apvienotās Karalistes zaudētās pozīcijas Dienvidaustrumāzijā, pastiprinājās Savienoto Valstu ietekme. Austrālija piedalījās Korejas karā, angļu koloniālajā karā Malajā, kā arī Vjetnamas karā. Ārpolitikā Austrālijas Leiboristu partijas valdība centās īstenot neatkarīgu kursu, vēršoties pret bruņošanos, īpaši kodolbruņošanās paplašināšanu. Kopš 1945. gada Austrālija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) locekle, kopš 1951. gada arī ANZUS (Austrālijas, Jaunzēlandes un ASV Klusā reģiona drošības savienība) locekle. ANZUS vienošanās noslēgta Austrālijas galvaspilsētā Kanberā. Kopš 1966. gada Austrālija ir arī Āzijas un Klusā okeāna padomes locekle.

Ģeogrāfija

labot šo sadaļu
 
Austrālijas topogrāfiskā karte

Austrālijas kopējā platība ir 7 617 930 km²,[8] un tā atrodas uz Indoaustrālijas tektoniskās plātnes. Pēc platības tā ir sestā lielākā valsts pasaulē, un ir vienīgā valsts pasaulē, kurai teritorija plešas pa visu kontinentu. Austrālijas krasta līnijas garums, ieskaitot visas aizjūras teritorijas, ir 34 218 km.[9] Austrālijas krastus apskalo Indijas un Klusais okeāns. Pēc 2000. gada, kad oficiāli tika izdalīts piektais pasaules okeāns, daudzi uzskata, ka Austrālijas dienvidu krastus apskalo Dienvidu okeāns. Austrāliju no Āzijas atdala Timoras un Arafuru jūra. Ziemeļu-dienvidu virzienā Austrālijas garums ir aptuveni 3700 km, bet austrumu-rietumu virzienā platums — aptuveni 4000 km. Austrālijas vidējais augstums virs jūras līmeņa ir 330 m.

 
Uluru jeb Eiersa klints

Valstī var izšķirt trīs lielākus fiziskās ģeogrāfijas reģionus. Aptuveni 70% no kontinenta veido Rietumaustrālijas plakankalne. Uz tās atrodas Lielais Smilšu tuksnesis, Lielais Viktorijas tuksnesis un Gibsona tuksnesis. Uz tās atrodas arī Makdonela grēdas un vientuļas klintis, kā, piemēram, Uluru jeb Eiersa klints. Tālāk uz austrumiem nākamais fiziskās ģeogrāfijas reģions ir Lielais Artēziskais baseins. Austrālijas austrumu daļā atrodas Lielā Ūdensšķirtnes grēda, kuras augstākā virsotne Kostjuško kalns (2228 m) ir arī augstākā Austrālijas kontinentālajā daļā. Austrālijas ārējā teritorijā Hērda un Makdonalda Salās atrodas Mosona smaile (2745 m), kura ir vēl augstāka par Kostjuško kalnu. Gar Austrālijas austrumu krastu 2000 km garumā stiepjas Lielais Barjerrifs, pasaulē lielākais koraļļu rifs.[10]

Austrālijas teritoriju šķērso atšķirīgas klimatiskās joslas. Ziemeļos ir tropu josla, tālāk uz dienvidiem subtropu, bet dienvidos jau mērenā josla. Laika apstākļus un klimatu galvenokārt nosaka trīs parādības: zema spiediena tropiskās gaisa masas; pasāta vēji un subantarktiskie rietumu vēji.

Administratīvais iedalījums

labot šo sadaļu

Austrāliju veido seši štati un divas teritorijas, kā arī vairākas aizjūras teritorijas. No 1926. līdz 1931. gadam eksistēja arī Centrālās Austrālijas teritorija, kas tika izveidota starp 20. un 26. paralēli un vēlāk tika iekļauta Ziemeļu Teritorijas sastāvā.

Štati Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
  Dienvidaustrālija Adelaida 983 482 1 601 800
  Jaundienvidvelsa Sidneja 800 642 6 967 200
  Kvīnslenda Brisbena 1 730 648 4 279 400
  Rietumaustrālija Pērta 2 529 875 2 163 200
  Tasmanija Hobārta 68 401 500 000
  Viktorija Melburna 227 416 5 297 600
Teritorijas Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
  Austrālijas galvaspilsētas teritorija Kanbera 2 358 344 200
  Ziemeļu teritorija Dārvina 1 349 129 219 900
Ārējās teritorijas Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
  Ašmora un Kartjē salas - 199 0
  Austrālijas Antarktiskā Teritorija - 5 896 500 1 000
  Hērda Sala un Makdonalda Salas - 144 0
  Kokosu (Kīlinga) Salas Vestailenda 14 628
  Koraļļu Jūras Salas - 10 3
  Norfolka Kingstona 35 2 114
  Ziemsvētku Sala Setlmenta 1 493 135

Valdība

labot šo sadaļu

Austrālija ir konstitucionāla federatīva monarhija. Austrālijas konstitūcija ir spēkā kopš 1901. gada 1. janvāra (vēlāk izdarīti grozījumi un papildinājumi). Valsts galva ir Apvienotās Karalistes karalis Čārlzs III, ko pārstāv ģenerālgubernators, kuru ieceļ pēc Austrālijas valdības priekšlikuma. Faktiski generālgubernatora pilnvaras realizē Austrālijas valdība — ministru kabinets. Ģenerālgubernatoram ir konsultatīvs orgāns — Federālā izpildpadome, ko ieceļ ģenerālgubernators. Federālie izpildpadomes locekļi ir visi kabineta ministri. Likumdevēja orgāns ir federālais parlaments, kurā ietilpst Apvienotās Karalistes karalis (to pārstāv ģenerālgubernators), Pārstāvju palāta un senāts. Pārstāvju palātu (148 deputāti) uz 3 gadiem ievēl iedzīvotāji vispārējās un tiesiskās vēlēšanās pēc mažoritārās sistēmas. No Ziemeļu teritorijas ievēlē 1 pārstāvi, no Federālās galvaspilsētas teritorijas — 2 pārstāvjus. Senātā ir 76 senatori (12 no katra štata un 2 no katras teritorijas), ko uz 6 gadiem ievēl iedzīvotāji vispārējās vēlēšanās. Ik pēc 3 gadiem tiek atjaunota puse senāta sastāva. Likumdošanā abas palātas ir līdztiesīgas, izņemot finanšu likumprojektus, kurus var iesniegt tikai Pārstāvju palātā, bet senātam nav tiesību izdarīt tajos grozījumus. Abu palātu pieņemtie likumprojekti stājas spēkā, kad tos parakstījis ģenerālgubernators. Izpildvara ir Apvienotās Karalistes karalim, ko pārstāv ģenerālgubernators, un valdībai, ko vada premjerministrs. Ministriem jābūt parlamenta locekļiem. Kopš 1956. gada noteikta britu valdības sistēma, saskaņā ar kuru no 26 ministriem tikai 12 ietilpst ministru kabinetā. Ministru kabinets formāli kolektīvi ir atbildīgs federālā parlamenta Pārstāvju palātai.

Katram štatam ir sava konstitūcija, parlaments un valdība. Štatu varas un pārvaldes orgānu sistēmu nosaka šo štatu konstitūcijas. Štatu galva ir gubernators, ko ieceļ Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrija pēc štata valdības priekšlikuma. Faktiski štatu pārvalda štata valdība, ko vada premjerministrs. Likumdevēju orgāns ir divpalātu parlaments (Kvīnslendā — viepalātas).

Vietējās pašpārvaldes orgānu sistēma ir decentralizēta un tās organizāciju un tiesisko stāvokli noteic štatu likumdošana. Pilsētās, grāfistēs, apgabalos un citur ir vēlētas municipālas padomes. Vairākos štatos vietējo orgānu vēlēšanās ir tā saucamais plurālais votums. Šo orgānu kompetencē ir veselības aizsardzība, ceļu saimniecība, skolu lietas. Tiesības vēlēt un tikt ievēlētam ir Austrālijas pilsoņiem un Apvienotās Karalistes pavalstniekiem no 21 gada vecuma (dzīvesvietas cenzs ne mazāks par 6 mēnešiem, konkrētā vēlēšanu apgabalā — ne mazāks par 3 mēnešiem). Piedalīšanās balsošanā ir obligāta (par nepiedalīšanos draud naudas sods).[11] Vēlēšanu apgabala izveidošanā lieto tā saukto nevienādo iedzīvotāju sadalījumu, lai maksimāli ierobežotu kreiso spēku pārstāvību parlamentā. Aborigēniem vēlēšanu tiesību nebija līdz pat 1967. gada referendumam, kad par šo tiesību piešķiršanu nobalsoja vairāk kā 90% balsstiesīgo austrāliešu, kas piedalījās referendumā.[12]

Tiesu sistēmā ietilpst federālās tiesas un štatu tiesas. Augstākā tiesu instance ir Augstākā tiesa, kas ir augstākā apelācijas tiesa, dažās lietās pirmās instances tiesa, konstitucionālā tiesa. Tās locekļus ieceļ ģenerālgubernators uz visu mūžu. Katrā štatā ir augstākā tiesa, ko ieceļ gubernators. Tiesas ir arī pārējās administratīvi teritoriālajās vienībās.

Politiskās partijas un arodbiedrības

labot šo sadaļu
  • Austrālijas Strādnieku partija — dibināta 1891. gadā
  • Austrālijas Liberālā partija — dibināta 1944. gadā
  • Austrālijas Nacionālā partija — dibināta 1916. gadā
  • Austrālijas Sociālā partija — dibināta 1972. gadā
  • Austrālijas Komunistiskā partija — dibināta 1920. gadā
  • Austrālijas arodbiedrību padome — dibināta 1927. gadā

Ārpolitika

labot šo sadaļu

Austrālijas ārpolitikas galvenais mērķis ir veicināt valsts drošību un labklājību ilgtermiņā. Uzdevums ir aizsargāt Austrālijas valsts intereses strauji mainīgajā vidē, vienlaikus atbalstot stabilu pasaules kārtību. Austrālijas starptautisko attiecību trīs pīlari ir šādi: aktīva dalība globālās organizācijās kā ANO un PTO; alianses nostiprināšana ar Savienotajām Valstīm; un iesaistīšanās Āzijas-Klusā okeāna valstu organizācijās.

Austrālijas palīdzības programmu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem jaunattīstības valstīs, lai tās varētu izrauties no nabadzības, kā arī tā cenšas reaģēt pēc iespējas ātrāk, ja kādu no valstīm skar katastrofa. Galvenokārt uzmanība tiek vērsta uz Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, kur ir pasaulē augstākā cilvēku koncentrāciju, kuri dzīvo nabadzībā. Austrālija sniedz atbalstu arī Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm.

Austrālijai ir ciešas attiecības ar Ziemeļāziju (ar Ķīnu, Japānu un Dienvidkoreju). Pēdējā laikā tā nostiprina saikni arī ar Indiju.

Bruņotie spēki

labot šo sadaļu

Austrālijas bruņoto spēku (Australian Defence Force (ADF) personāla sastāvs ir 57 346 tūkstoši cilvēku (2023. gads). Tos vada kara (Australian Army), aviācijas (Royal Australian Air Force) un jūras (Royal Australian Navy) kara spēku ministri. Sauszemes karaspēku komplektē pēc likuma par vispārējo karaklausību (karadienesta ilgums 2 gadi), gaisa karaspēks un jūras kara flote sastāv no algotņiem. Bruņojumā ir tanki, bruņumašīnas, raķetes, kaujas lidmašīnas un helikopteri, dažāda tipa kuģi un zemūdenes. Bruņojums ražots galvenokārt ASV un Apvienotajā Karalistē. Austrālijas teritorijā ir ASV un Lielbritānijas kara bāzes.

Tautsaimniecība

labot šo sadaļu
 
The Super Pit — Austrālijas lielākās zelta raktuves

Valstī ir stabila, ar daudzveidīgu kultūru bagāta un demokrātiska sabiedrība ar kvalificētu darbaspēku un spēcīgu, konkurētspējīgu ekonomiku. Austrālijā 2007. gadā bija 14. lielākā saimniecība pasaulē, kā arī 9. lielākā rūpnieciskā saimniecība.[3] Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, tā ir 15. bagātākā valsts pasaulē.[3] Austrālijas tautas attīstības indekss (HDI) ir otrs lielākais pasaulē aiz Norvēģijas. Austrālijas ekonomika ir atvērta un novatoriska, kur Austrālijas valdība ir apņēmusies uzturēt spēcīgu ekonomisko izaugsmi kopš 1990. gadu sākuma. Pēdējo desmit gadu laikā nepārtrauktais ražīguma pieaugums ir gājis roku rokā ar zemo inflāciju un procentu likmēm.

Austrālija ir viena no nedaudzajām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm, kuras vispārējais valdības neto parāds ir likvidēts. Saskaņā ar OECD 2006. gadā veikto Austrālijas ekonomikas kopsavilkumu, dzīves līmenis kopš 1990. gadu sākuma ir pakāpeniski uzlabojies un mūsdienās pārsniedz visu rūpnieciski attīstīto valstu ("Lielā astotnieka") dzīves līmeņus, izņemot Amerikas Savienotās Valstis.

Austrālijas eksporta apgrozījums 2007. gadā bija 218 miljardi dolāru.[3] Galvenās eksporta preces bija derīgie izrakteņi, enerģija, rūpniecības preces, lauksaimniecības produkti, kā arī pakalpojumi.

Lai gan tikai 6,5% no Austrālijas teritorijas ir aramzeme,[13] daudzveidīgais klimats, tehnoloģijas un zemnieku smagais darbs ļauj iegūt plaši pieprasītos lauksaimniecības produktus, kā arī kokmateriālus no mežiem. Austrālijas atrašanās Dienvidu puslodē ļauj veiksmīgi vasaras mēnešos eksportēt sezonas preces uz Āziju, Eiropu un Ziemeļameriku, kur tajā laikā valda ziema. No saražotajiem lauksaimniecības produktiem aptuveni 65% tiek eksportēti; no kokmateriāliem eksportē 60%; bet vilnu — 98% no saražotās produkcijas.[13]

Demogrāfija

labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita dinamika Austrālijā
Gads Iedz. skaits Gads Iedz. skaits
1828 40 000 1970 12 710 000
1851 400 000 1980 14 500 000
1861 1 150 000 1985 15 750 000
1881 2 250 000 1990 17 060 000
1901 3 770 000 1995 18 060 000
1921 5 440 000 2000 19 180 000
1940 7 080 000 2003 19 890 000
1950 8 310 000 2006 20 500 000
1960 10 390 000 2009 22 010 766

Austrālijas sabiedrība ir īpatnēja ar to, ka cilvēki ir nākuši no dažādām kultūrām, ir etniski un lingvistiski atšķirīgi, kā arī ir atšķirīgu reliģiju piekritēji. Vairākus desmit tūkstošus gadu Austrāliju apdzīvoja tikai aborigēni un Torresa šauruma salu pamatiedzīvotāji. Mūsdienās lielākā daļa austrāliešu ir imigranti vai imigrantu pēcnācēji, kuri no vairāk nekā 200 valstīm Austrālijā ir ieradušies pēdējo divu gadsimtu laikā.

Pirms Austrālijā ieradās eiropieši, austrāliešu dzīves iezīme bija kultūras un valodu daudzveidība. Tā saglabājusies arī mūsdienu sabiedrībā, lai gan aborigēni un metisi mūsdienās ir tikai 1% no visiem iedzīvotājiem. Eiropiešu imigrācija sākās 1788. gadā ar pirmo koloniju dibināšanu. Tas turpinājās vienmērīgā tempā līdz 1850. gadiem, kad Austrālijā sākās zelta drudzis. Šajā laikā Austrālijā katru gadu ieradās 50 tūkstoši laimes meklētāju. Līdz 1940. gadam iedzīvotāju skaits sasniedza 7 miljonus. Lielākā daļa kolonistu bija no Britu salām. Austrālijas valdības izstrādātās imigrācijas programmas rezultātā valstī kopš Otrā pasaules kara ir ieradušies vairāk nekā 6,6 miljoni imigrantu, no kuriem 690 tūkstoši bija bēgļi.

Austrālijas imigrācijas politika ir globāla un nerada diskrimināciju rases, kultūras vai reliģisku iemeslu dēļ. Katru gadu Austrālijā ierodas vairāk nekā 120 tūkstoši imigrantu, no kuriem aptuveni 13 tūkstoši ierodas humānās palīdzības programmā.

Mūsdienās katrs ceturtais no 21 miljona iedzīvotāju ir dzimis ārpus Austrālijas.[14] Tendence, no kurienes ierodas imigranti, pēdējo 40 gadu laikā ir mainījusies. 1960. gados 45% no imigrantiem bija no Apvienotās Karalistes un Īrijas, bet 2006./2007. gadā tādu vairs bija tikai 17%.[14] Šajā laikā pieaudzis imigrantu skaits no Āzijas, Klusā okeāna reģiona, Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Kopš 1995. gada Austrālijā no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem ieceļojuši aptuveni 200 tūkstoši.[14] Aplūkojot situāciju pēc valstīm, visvairāk imigrantu no 2001. līdz 2006. gadam ieceļoja no Ķīnas (64 tūkstoši). Nākamās ir Indija (52 tūkstoši), Jaunzēlande (34 tūkstoši) un Dienvidāfrikas Republika (25 tūkstoši).[14]

Līdz 1968. gadam oficiālā statistikā aborigēni netika uzskaitīti. Tos veido aptuveni 300 valodās runājošu cilšu grupa, mazāk kā viena trešdaļa aborigēnu dzīvo rezervātos (izolētos, dzīvei mazpiemērotos ziemeļu un centrālajos apvidos). Pārējie apmetušies fermās, pilsētās, strādā nekvalificētu darbu.

Austrāliešu nāciju veido galvenokārt angļu, skotu, īru un velsiešu pēcteči (74,1% angloaustrālieši), kā arī Britu salās dzimušie imigranti. Pēc Otrā pasaules kara palielinājās itāļu (4,5%), grieķu (2,2%), vāciešu, nīderlandiešu, spāņu, maltiešu, kā arī Austrumeiropas tautu emigrantu ieceļošana, bet tā sauktā "krāsainā imigrācija" no 19. gadsimta beigām tika ierobežota. Pamatkontingents veidojās, sākot ar 19. gadsimta otro pusi (pēc zelta atradņu atklāšanas no 1851. līdz 1861. gadam iedzīvotāju skaits trīskāršojās). 20. gadsimtā dabiskais pieaugums jau bija pārsvarā pār mehānisko pieaugumu (imigrāciju).

Austrālija ir viena no retāk apdzīvotajām pasaules valstīm. Iedzīvotāju blīvums ir aptuveni 3 cilvēki uz km², Rietumaustrālijā 1 cilvēks uz 7 km², Ziemeļu teritorijā pat 1 cilvēks uz 15 km². Visblīvāk apdzīvota dienvidaustrumdaļa — Viktorija (bez Melburnas — 6 cilvēki/km²) un austrumu piekraste. Pilsētās dzīvo aptuveni 86% iedzīvotāju, 10 lielākajās pilsētās (tās visas atrodas piekrastē) dzīvo divas trešdaļas Austrālijas iedzīvotāju. Austrālijas vidienē izvietojušās lauku mazpilsētas un kalnrūpniecības ciemati.

Oficiālā valsts valoda ir angļu valoda, lai gan vairāk nekā 3 miljoni iedzīvotāju mājās, runā citā valodā.[3] Bez angļu valodas austrālieši vēl visbiežāk runā itāļu, grieķu, kantoniešu, arābu, mandarīnu un vjetnamiešu valodās.[14]

Austrālijā ir ļoti labi attīstīta izglītības sistēma, kas ir novērtēta kā viena no labākajām pasaulē. Katru gadu Austrāliju atzinīgi novērtē arvien vairāk studentu no citām valstīm. 2007. gadā Austrālija ieņēma trešo vietu starp angļvalodīgajām valstīm, uz kurām studenti izvēlas doties mācīties.[3]

Pēc 2006. gadā veiktās tautas skaitīšanas datiem Austrālijā dominējošā reliģija ir kristietība (64%). Salīdzinot ar 2001. gadā veikto tautas skaitīšanu, ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kuri pievērsušies citām reliģijām. Populārākās no tām ir budisms (2%), islāms (2%) un hinduisms (1%). Visstraujāk ir pieaudzis hinduisma piekritēju skaits (par 55%).[14]

Vieta Pilsēta Štats vai teritorija Iedz. Vieta Pilsēta Štats vai teritorija Iedz.

 
Sidneja

1 Sidneja Jaundienvidvelsa 4 575 532 11 Hobārta Tasmanija 214 705
2 Melburna Viktorija 4 077 036 12 Džīlonga Viktorija 178 650
3 Brisbena Kvīnslenda 2 043 185 13 Taunsvila Kvīnslenda 172 316
4 Pērta Rietumaustrālija 1 696 065 14 Kērnsa Kvīnslenda 150 920
5 Adelaide Dienvidaustrālija 1 203 186 15 Tūvumba Kvīnslenda 131 258
6 Goldkosta Kvīnslenda 591 473 16 Dārvina Ziemeļu teritorija 127 532
7 Ņūkāsla Jaundienvidvelsa 546 788 17 Lonsestona Tasmanija 106 153
8 Kanbera Austrālijas galvaspilsētas teritorija 410 419 18 Olberi Jaundienvidvelsa 106 052
9 Vollonona Jaundienvidvelsa 292 190 19 Balarata Viktorija 96 097
10 Sanšainkosta Kvīnslenda 251 081 20 Bendigo Viktorija 91 713

Prese, radio, televīzija

labot šo sadaļu

Nozīmīgākie laikraksti:

  • "The Australian" — 1964. gads
  • "The Daily Telegraph" — 1996. gads
  • "Daily Mirror" — 1944. gads
  • "Herald Sun" — 1990. gads
  • "Sydney Morning Herald" — 1831. gads

Informācijas aģentūra "Australian Associated Press" dibināta 1940. gadā, radio kopš 1923. gada, televīzija kopš 1956. gada.

Sports

labot šo sadaļu

Liela nozīme Austrālijas kultūras dzīvē ir sportam. Aptuveni 24% no iedzīvotājiem, kuri ir vecāki par 15 gadiem, regulāri nodarbojas ar sporta aktivitātēm.[15] Austrālijā no komandu sporta veidiem lielā cieņā ir regbijs. Arī austrāliešu futbols ir ieguvis lielu popularitāti.

Kopš 1905. gada katru gadu viens no četriem Grand Slam tenisa turnīriem notiek Austrālijā. Austrālijas atklātais čempionāts tenisā tiek rīkots Melburnā. Regulāri tiek organizēts arī Formula 1 čempionāta Austrālijas Grand Prix posms. No 1985. līdz 1995. gadam tas notika Adelaidas ielu trasē, bet kopš 1996. gada Austrālijas Grand Prix tiek rīkots Albertparkā.

Austrālijas olimpiskā komanda ir piedalījusies visās mūsdienu vasaras olimpiskajās spēlēs. Divas reizes tās ir organizētas arī Austrālijā. 1956. gada vasaras olimpiskās spēles tika rīkotas Melburnā, bet 2000. gada vasaras olimpiskās spēles — Sidnejā.

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 «Australia». IMF website. Washington, D.C. : International Monetary Fund. Skatīts: 2011. gada 12. aprīlis.
  2. ↑ (angliski) «Both Australian Aborigines and Europeans Rooted in Africa - 50,000 years ago». Softpedia. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-08-01. Skatīts: 2009-11-28.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 3,8 (angliski) «Australia in Brief: Australia—an overview». Australian Government Department of Foreign Affairs and Trade. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-02-16. Skatīts: 2009-11-28.
  4. ↑ KĀJĀM GAISĀ: Koki tuvplānā
  5. ↑ Purchas, vol. iv, pp. 1422—32, 1625. This appears to be variation of the original Spanish "Austrialia" [sic].[1] A copy at the Library of Congress can be read online [2].
  6. ↑ Gillespie, R. (2002). Dating the first Australians. Radiocarbon 44:455—72; «Dating the First Australians». Ingenta. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005-01-03. Skatīts: 2008-03-18.
  7. ↑ RJW. «The Birth of the Commonwealth of Nations». Know-britain.com, 2004-03-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-10-28. Skatīts: 2009-10-07.
  8. ↑ «Australia's Size Compared». Geoscience Australia. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-05-23. Skatīts: 2007-05-19.
  9. ↑ «State of the Environment 2006». Department of the Environment and Water Resources. Skatīts: 2007-05-19.
  10. ↑ UNEP World Conservation Monitoring Centre. «Protected Areas and World Heritage - Great Barrier Reef World Heritage Area». Department of the Environment and Heritage, 1980. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-10-13. Skatīts: 2007-05-19.
  11. ↑ What happens if I do not vote?, aec.gov.au, (angliski)
  12. ↑ Fact sheet 150 — The 1967 Referendum Arhivēts 2010. gada 4. novembrī, Wayback Machine vietnē., naa.gov.au, (angliski)
  13. ↑ 13,0 13,1 (angliski) «Australia in Brief: The Island continent». Department of Foreign Affairs and Trade. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2003-08-20. Skatīts: 2009-11-28.
  14. ↑ 14,0 14,1 14,2 14,3 14,4 14,5 (angliski) «Australia ind Brief: A diverse people». Department of Foreign Affairs and Trade. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-12-11. Skatīts: 2009-11-28.
  15. ↑ Australian Bureau of Statistics. Year Book Australia 2005.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
 
Wikiatlas
Wikimedia-Atlas: Austrālija – ģeogrāfiskās un vēstures kartes
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Austrālija&oldid=4189052"